Foto: Shutterstock

Brīvo darbavietu skaits pieaudzis par 24% 0

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji 30 500 brīvu darbavietu, kas ir par 5900 jeb 23,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2019.gadā otrajā ceturksnī bija vidēji 8600 brīvu darbavietu, kas ir par 19,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet privātajā sektorā – 21 900, kas ir pieaugums par 25,6%.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9%, bet privātajā sektorā – 3,3%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt aizņemto darbvietu skaits 2019.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, pieauga par 14 000 jeb 1,5%, sasniedzot 925 000, tostarp privātajā sektorā – par 13 700 jeb 2,2%, sasniedzot 635 100, bet sabiedriskajā sektorā – par 400 jeb 0,1%, sasniedzot 289 900.

Augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1%.

Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem, informēja statistikas pārvadē.

Šogad otrajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā bija valsts pārvaldē – 6,1%, būvniecībā – 4,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 4,3%, apstrādes rūpniecībā – 3,9%, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,5% un transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,4%.

Jūnija beigās augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7% no visām darbvietām galvaspilsētā jeb 19 400, savukārt zemākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Vidzemes reģionā – 2% jeb 1200.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija augstākais brīvo darbvietu īpatsvars – 3,2%, kamēr Igaunijā tas bija 1,8%, bet Lietuvā viszemākais – 1,4%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs šogad otrajā ceturksnī bija 2,3%.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.