Brīvmūrnieki izjauca “Titānika” katastrofas izmeklēšanu, liecina jauni pierādījumi 2
Nesen atslepenotajos Britānijas arhīva materiālos gūti jauni pierādījumi, kas liecina, ka Brīvmūrnieku apvienības biedri pretdarbojušies pasažieru lainera “Titāniks” katastrofas apstākļu izmeklēšanai.
Piesedz vainīgos “Titānika” katastrofā
“Titāniks” nogrima pēc sadursmes ar leduskalnu Atlantijas okeāna ziemeļos 1912. gada 15. aprīlī savā pirmajā braucienā no Sauthemptonas uz Ņujorku. Kuģa glābšanas laivās bija vieta tikai pusei pasažieru, turklāt apkalpe nebija apmācīta glābšanas darbiem ārkārtas situācijā. Bojā gāja vairāk nekā 1500 cilvēku, aptuveni 700 tika izglābti.
Atslepenotajos arhīva datos ir vairāk nekā divu miljonu brīvmūrnieku vārdi, kas pirmo reizi publiskoti ģenealoģijas vietnē “Ancestry” (“Senči”), atklājot brīvmūrnieku plašu iejaukšanos katastrofas izmeklēšanā, kuras gaita un secinājumi vēl šodien tiek apstrīdēti. Dokumenti liecina, ka ne tikai tiesnesis, kas pārraudzīja katastrofas izmeklēšanas komisijas darbu, bet arī vairāki no tiem, kam izdevās izvairīties no soda, bija brīvmūrnieki, raksta avīze “The Daily Telegraph”. “”Titānika” katastrofas izmeklēšanu Britānijā nodēvēja par “attaisnošanu”, jo tā attaisnoja vairākumu apsūdzēto. Par katastrofas apstākļiem tika aptaujāti tikai trīs pasažieri, un tie visi bija no pirmās klases kajītēm,” tīmekļa vietnē “History.com” pavēstījis tiesu eksperts Niks Komptons, kurš pētījis izmeklēšanas gaitu un tiesas lēmumus. “Pat kuģa kapteinis Smits tika attaisnots ar apgalvojumu, ka vairākums citu kuģu tajā laikā arī brauca starp ledus gabaliem ar pilnu ātrumu bez nopietnām sekām,” savu sašutumu pauž Komptons. Kapteinis Smits nogrima dzelmē kopā ar savu kuģi. Neatkarīgi eksperti uzskata, ka Britu tirdzniecības palāta, kas bija apstiprinājusi kuģa gatavību doties pirmajā reisā, nebija ieinteresēta izmeklēšanā atzīt savu darbinieku nolaidību. Tā secināja, ka kuģa kapteinis Smits darījis tikai to, ko jebkurš cits profesionālis būtu darījis līdzīgā situācijā, un ka ne kuģniecības “International Mercantile Marine Company”, ne tā sastāvā esošās kuģniecības “White Star” darbinieki nav rīkojušies nolaidīgi.
Vienīgā persona, kas izmeklēšanā tika apbērta apvainojumiem, bija kuģa “Californian” kapteinis, kura kuģis atradās aptuveni astoņas jūdzes no katastrofas vietas, bet kuģa apkalpe dīki vēroja no “Titānika” izšautās signālraķetes, līdz bija par vēlu ko darīt. Komptons uzskata, ka Britānijas varas iestāžu veiktā izmeklēšana tika novirzīta populistisku un mazsvarīgu jautājumu gūzmā, piemēram, vai kāds bija devis kukuli pirmās glābšanas laivas apkalpei, lai tā neatgrieztos katastrofas vietā un uzņemtu ūdenī ķepurojošos cilvēkus, un kurš no apkalpes locekļiem uzvedies gļēvulīgi.
ASV Senātā izveidotā “Titānika” katastrofas izmeklēšanas komisija iznīcinoši kritizēja kuģniecības sabiedrību “The White Star Line” un nopēla Britu Tirdzniecības palātu par noteikumu neievērošanu, pieļaujot situāciju, ka uz kuģa bija skandalozi maz glābšanas laivu. Taču Britānijas Lordu palātas tiesnesis lords Mērsijs, kas pārraudzīja izmeklēšanu, izvairījās nosaukt kā līdzvainīgo katastrofā Britu Tirdzniecības palātu. Kā liecina atslepenotie arhīva dokumenti, lords Mērsijs – īstajā vārdā Džons Bighems – bija brīvmūrnieks, uzņemts Ziemeļu ložā Londonā 1881. gadā. Arī Tirdzniecības palātas prezidents Sidnijs Bakstons izrādījies brīvmūrnieks, uzņemts Austrumu ložā Londonā 1888. gadā, un britu parlamenta deputāts.
Arī vairāku ekspertu, kas tika pieaicināti katastrofas apstākļu izvērtēšanā, vārdi atrodami brīvmūrnieku arhīvā, tajā skaitā kuģu būves speciālists Džons Bailss un inženieris Edvards Čestons. Īpašu uzmanību piesaista Viljama Pīrija, vēlākā Lordu palātas locekļa, kurš bija ne tikai kuģu būvētavas “Harland and Wolff” direktors Belfāstā, kur tika uzbūvēts “Titāniks”, bet arī viens no kuģniecības “White Star” līdzīpašniekiem, saistība ar brīvmūrniekiem. 1847. gadā Kanādā dzimušais Viljams Pīrijs tika uzņemts Svētā Džordža ložā Monreālā 1904. gadā.
