Brīvības vārdā, nevis naudas dēļ 2
Atgriežoties pie publicētā
“Pensijas vairāk nekā 900 eiro! Tas ir absurds!” piezvanījis redakcijai, savas emocijas neslēpa “LA” ilggadējais lasītājs Aivars Krieviņš, kad uzzinājis, ka Mārupes barikāžu dalībnieku biedrība ierosina barikāžu aizstāvjiem piešķirt speciālas pensijas triju minimālo mēnešalgu apmērā.
A. Krieviņš: “Un tas notiek laikā, kad pietrūkst budžeta līdzekļu valsts aizsardzībai! Ko cilvēki iesāks ar lielo naudu? Cits apēdīs, cits nopirks dienišķo pudelīti, cits varbūt arī ieguldīs kādā nopietnākā pasākumā. Es negāju uz barikādēm naudas dēļ, mums bija viens mērķis – brīvība.” Lasītājs jautā – vai tad mārupieši ir paši nabadzīgākie visā Latvijā un vai speciālās pensijas jau tā sašķelto sabiedrību vēl vairāk nesarīdīs savā starpā?
Sazinājos ar 1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības valdes priekšsēdētāju, kādreizējo “Daugavas vanagu Latvijā” organizācijas valdes priekšsēdi Jāni Ozolu. Viņš pastāstīja, kā radās ideja par speciālajām pensijām barikāžu aizstāvjiem.
– Mūsu biedrība apvieno vairāk nekā 120 mārupiešus – barikāžu dalībniekus. Ikdienā redzu, ka daudzi no šiem cilvēkiem dzīvo ļoti trūcīgi. Ja atvēl naudu zālēm, tad nepietiek, lai norēķinātos par siltumu. Tie galvenokārt ir cilvēki, kas pensijā devās līdz 1996. gadam. Viņu pensijas ir tālu no 200 latu robežas, lai gan darba stāžs pārsniedz 40 gadus. Uzskatu, ka ar toreizējo pensiju sistēmu šie ļaudis tika apzagti. Bet viņi stāvēja uz barikādēm! Nereti dzirdam – nekas jau toreiz nenotika! Tad iznāk, ka barikāžu dienās bojā gājušo septiņu cilvēku dzīvība neko nenozīmē?
– Kāpēc pensija tieši trīskāršā minimālās algas apmērā?
– Šis priekšlikums ir tikai pagaidām. Pensiju apmērs varētu būt mazāks. Šoreiz izvēlējāmies maksimālo summu. Ažiotāža un tracis būtu tāpat, ja prasītu 10 – 15 eiro pielikumu. Ja cilvēks turīgs, labi, neviens šo pensiju neuzspiež.
– Pēc lasītāju zvaniem spriežot, jums vairāk oponentu nekā atbalstītāju.
– Tā ir latviešu daba – skaudība un nenovīdība, kas ļoti šķeļ tautu. Tātad vairāk jāskaidro mūsu nostāja. Kādam deputātam reiz sacīju, ka arī Latvijā jāgodā barikāžu aizstāvji, kā tas notiek Lietuvā. Deputāts pateica – bet kurš to ierosinās, ja ne jūs paši? Saeimas Sociālās drošības apakškomisijā mūsu priekšlikums skatīts jau divās sēdēs, izveidota darba grupa, kas strādās pie šī jautājuma, lai gan bija cilvēki, kas to visu gribēja “norakt”.
– Uz barikādēm, tēlaini runājot, bija visa tauta. Kā noteikt, kam pienākas speciālā pensija un kam ne?
– Visus uzskaitīt nav iespējams. Turklāt augusta puča laikā lielākā daļa dokumentu drošības nolūkos tika iznīcināta. Droši vien kāds izmantos situāciju un piereģistrēsies nelikumīgi, bet šī rīcība būs uz viņa paša sirdsapziņas. Tie iedzīvotāji, kam nebūs barikāžu dalībnieka apliecības, savu līdzdalību varēs pierādīt tiesas ceļā. Tāpat kā to darīja daudzi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un politiski represētās personas.
Uzziņa
1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrība izveidota 2004. gada 24. novembrī; tā apvieno vairāk nekā 120 barikāžu dalībniekus – bijušos un esošos mārupiešus;
biedrības uzdevums ir apzināt un apkopot ziņas par 1991. gada janvāra un augusta notikumu dalībniekiem;
vākt vēsturisko, vizuālo un citu veidu informāciju, kopt un apzināt 1991. gada janvāra notikumu piemiņas vietas Mārupes pagastā.
