Brīvības, mīlestības, vientulības stāsts – “Sapņotāji” 0
Dailes teātra Mazajā zālē 29. novembrī pirmizrāde Gilberta Adēra lugai “Sapņotāji” Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Neparasts un drosmīgs skatījums uz brīvību, mīlestību un vientulību. To uz skatuves izstāstīs Mārtiņš Upenieks, Anta Aizupe, Artūrs Dīcis, Gints Grāvelis, Vita Vārpiņa, Juris Bartkevičs un Dārta Daneviča.
1968. gada Parīze. Gaisā virmo satraucošas idejas par sociālu un politisku atjaunošanos, bet trīs jauniešiem ir pavisam citas intereses. Teo, viņa dvīņumāsa Izabella un abu kopējais draugs amerikāņu students Metjū nesātīgi iegremdējas kinofilmu notikumu un tēlu pasaulē. Tas ir hermētiski noslēgts bezgaisa universs, kas vilina kā narkotikas.
Šajā mākslīgi radītajā pasaulē valda viņu pašu izdomātas privātas spēles, pazemojoši pārbaudījumi un savstarpējas cīņas. Vienlīdz dabiski tiek nomestas drēbes un atmesti ieradumi. Taču tas viss beidzas, kad reālā pasaule ārpus Teo, Izabellas un Metjū mājas patvēruma beidzot ielaužas viņu reibinošajā sapņu delīrijā.
“Stāsts ir par brīvību, mīlestību, vientulību. Mani vienmēr ir interesējuši stāsti par netradicionālām attiecībām. Tajā visā ir jūtama zināma deva vientulības. Vai tādas attiecības ir iespējamas? Vai atradīs izeju no tās situācijas? Kāpēc sabiedrībai ir diskriminējoša attieksme pret citādo?” uz šiem jautājumiem atbildes meklē režisore un viņa nojauš, ka viena no atbildēm varētu skanēt tā: “Tas ir tāpēc, ka ir vientulība. Katrs cilvēks vēlas bagātu un mīlestība pilnu dzīvi. Un, to meklējot, ir dabiski arī kļūdīties.”
Tas nav stāsts par izlutinātiem bagātnieku bērniem un viņu izklaidēm. Nav stāsts arī par filmu skatīšanos.
“Es no bērnības atceros, bija tāds seriāls “Bagātie arī raud”, neskatoties uz viņu materiālajām vērtībām, viņiem trūka patiesu un godīgu emocionālo attiecību.” Vientuļi, nesaprasti bagātnieki.
Šī nav pirmā reize, kad Laura iestudē izrādi, kas sabiedrībā varētu radīt šķelšanos un tiktu pretrunīgi pieņemta. Laurai ir svarīgi runāt par citādo. Par citādā noliegšanu sabiedrībā.
“Sabiedrība ir ārkārtīgi diskriminējoša. To es redzu pēc ierakstiem sociālajos tīklos. Mani tas uztrauc – sabiedrības izturēšanās un nosodījums. Vai ir iespējams nodzīvot dzīvi bez nevienas kļūdiņas? Cilvēks kļūdās. Visi kaut reizi ir kļūdījušies. Nezinu nevienu, kas būtu aizvadījis dzīvi bez kļūdām. Tāda cilvēku attieksme, iespējams, ir nemīlestība pret sevi. Man ir jāsaka, ka Latvija ir pretrunīga valsts, kur dzīvot. Noliegums un agresīva izturēšanās pret citādo,” teic režisore.
