Brīvības cīnītāji šobrīd cīnās ar trūkumu; inteliģence aicina palīdzēt 30
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un padomju laiku disidenti būtu pelnījuši saņemt speciālās valsts pensijas, kādas jau saņem, piemēram, bijušie Augstākās padomes deputāti. Ar šādu aicinājumu pie valsts augstākajām amatpersonām vērsušies vairāki inteliģences pārstāvji.
“Mums ir kauns par to, ka cilvēki, kas uzturēja dzīvu ticību Latvijas valstij un apzināti riskēja ar savu dzīvību nākotnes paaudžu dēļ, šobrīd, kad Latvija ir atkal brīva un pat plaukstoša, dzīvo zem iztikas minimuma un nabadzībā. Šāda mūsu valsts attieksme grauj sabiedrības morāli un neveicina patriotisma audzināšanu bērnos un jauniešos,” teikts Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Saeimas deputātiem un politiskajām partijām adresētajā vēstulē.
Vēstulē aprakstīta arī divu pretošanās kustības dalībnieku šodienas situācija. Piemēram, Gunāra Astras cīņubiedrs, Trīs Zvaigžņu ordeņa Lielvirsnieks, Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.), viens no Latvijas Neatkarības Kustības dibinātājiem un vadītājiem, grupas “Helsinki-86” dalībnieks, pašlaik saņemot pensiju – 90,35 eiro un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu – ap 100 eiro mēnesī. Par savu nacionālpolitisko darbību un reliģisko pārliecību kā “sevišķi bīstams valsts noziedznieks” viņš laiku no 1983. līdz 1987. gadam bijis spiests pavadīt Permas speciālā režīma tā saucamajā “darba labošanas nometnē”. Pēc atgriešanās Latvijā viņš tika izsūtīts ārpus PSRS. Latvijā kopā ar ģimeni viņš atgriezās tikai 2003. gadā, jau pirmspensijas vecumā.
Taču ar 190,35 eiro pensiju nav iespējams paēst, apmaksāt īri, komunālos maksājumus un ārstniecības izdevumus, kas viņam kā cilvēkam ar ieslodzījumā iedragātu veselību ir patiešām ievērojami. Tādēļ viņa sieva Gunta Rožkalne (arī Latvijas neatkarības kustības cīnītāja) savā cienījamā vecumā šobrīd spiesta strādāt par apkopēju.
Nedaudz labākā situācijā ir Latvijas Centrālās padomes aktīvists Ēriks Tomsons (dzimis 31.12. 1918.) bēgļu transporta organizētājs, kas pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi pārveda ap 1000 bēgļu un pēdējā braucienā tika notverts un notiesāts uz 25 gadiem PSRS soda nometnēs. Ēriks Tomsons šobrīd dzīvo Smiltenē un saņem pensiju ap 400 eiro mēnesī. 2009. gadā viņam bija vajadzīga operācija abiem ceļiem, kas izmaksāja ap 10 000 latiem. Tikai pateicoties Latvijas Ordeņu brālības un citu biedrību aktīvai rīcībai, izdevās savākt naudu operācijai.
Salīdzinājumam bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja “par” 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” vai
“par“ 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” saņem Speciālo valsts pensiju 80 % apmērā no Saeimas deputātu mēnešalgas jeb nepilnus 2000 eiro. “Šo speciālo valsts pensiju saņem arī daudzi bijušie LPSR varas un represīvo orgānu darbinieki, kuri “īstajā brīdī paspēja nostāties īstajā pusē“. Šiem cilvēkiem jau okupācijas laikā bija visas iespējamās privilēģijas, iespēja iegūt izglītību, veidot savu karjeru un domāt par labi nodrošinātām vecumdienām,” teikts vēstulē.
Turpretim cilvēki, kas apzināti iestājās pret okupācijas varu, tika diskreditēti, ieslodzīti, spīdzināti un pazemoti.
Viņiem bija ierobežotas iespējas iegūt izglītību, dabūt labi apmaksātu darbu, nemaz nerunājot par profesionālās karjeras veidošanu un nodrošinātām vecumdienām.
Tādēļ vēstures autori lūdz veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai speciālās pensijas varētu saņemt arī cilvēki, kuri sniedza būtisku ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā un par savu pretdarbību PSRS okupācijas režīmam tika sodīti ar brīvības atņemšanu. Par kritēriju apzinātai cīņai par Latvijas brīvību – pret PSRS okupācijas režīmu var kalpot attiecīgie notiesājošie spriedumi, PSRS cietumos pavadītais laiks un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss. “Brīvības cīnītāji ir paraugs pilsoniskai drosmei un varonībai, kas ir katras valsts pastāvēšanas pamatā un tādēļ īpaši godināmi. Mēs ticam, ka mūsu valsts, kurā Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, var atļauties cienīt savus varoņus, maksājot tiem atbilstošas pensijas,” teikts vēstulē, ko parakstījuši Lidija Doroņina Lasmane, mācītājs Guntis Kalme, valodniece Vineta Poriņa, uzņēmējs Vilis Vītols, LELB arhibīskaps Jānis Vanags, rakstnieks Mārtiņš Barkovskis (Otto Ozols) Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, jurists, bij. LTF priekšsēdētāja vietnieks 1990. – 1991.g. Ivars Redisons, LBDS bīskaps Pēteris Sproģis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere–Le Galla, literāte Liāna Langa Bokša, žurnāliste Vija Beinerte, Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, zinātnieks Ivars Kalviņš, rakstniece Nora Ikstena, kustības “3×3” pārstāve Inese Krūmiņa, vēsturnieks, grupas Helsinki-86 biedrs Konstantīns Pupurs, uzņēmējs Dainis Geidmanis, “Daugavas vanagu“ Centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, bijušais AP deputāts un novadpētnieks Andris Tomašūns.
Saeima Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2. maijā pēc iepazīšanās ar aicinājuma tekstu uzdeva Labklājības un Aizsardzības ministrijām sagatavot informāciju par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku situāciju.
Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas pašreiz Latvijā Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss piešķirts aptuveni 390 cilvēkiem. Ilgu laiku viņi saņēma pabalstu 71 eiro apmērā, bet šī gada sākumā pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas tas tika palielināts līdz 100 eiro. “Taču arī tas nešķiet pietiekams novērtējums šo cilvēki ieguldījumam,” teica deputāts Einārs Cilinskis (NA). Kā uzzināju Aizsardzības ministrijā, tā pašlaik neplāno turpināt pretošanās kustības dalībnieka pabalsta palielināšanu, jo ministrijai šādu līdzekļu neesot. Neoficiālās sarunās gan politiķi, gan ierēdņi pauda pieņēmumus, ka brīvības cīnītāju stāvoklis neesot tik bezcerīgs kā aprakstīts vēstulē, jo viņi saņemot dažāda veida atbalstu ne tikai no valsts, bet arī pašvaldībām, tāpat daudzi no viņiem ieguvuši represētā statusu, kas ļauj pretendēt uz dažādiem atvieglojumiem.
Kopš gada sākumā Saeimā norit diskusija arī par pensijas palielināšanu barikāžu dalībniekiem.
Pašlaik šis likumprojekts nodots Sociālo un darba lietu komisijai, kas to gatavo pirmajam lasījumam, apkopojot ministriju un ekspertu viedokļus. Šī gada 25. maijā deputāti par barikāžu dalībnieku pensijām lems Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē.
