Brīvības cīnītāji nav separātisti 0
Daži domā, ka Latvijai nav jābūt neatkarīgai valstij un ka šeit jānodibina Krievijas impērijas vara
Kad mans vectēvs Ernests Drēziņš 1919. gada rudenī pie Liepājas cīnījās pret Bermonta spēkiem (par bruņuvilciena “Kalpaks” ievainotā komandiera iznešanu no apšaudes zonas viņš nopelnīja Lāčplēša Kara ordeni) un drīz pēc tam – arī pret lieliniekiem Latgales frontē, diez vai viņš spēja iedomāties, ka kaut kad nākotnē neatkarīgā Latvijā viņš tiks nodēvēts par separātistu, nevis brīvības cīnītāju. Kaut gan… Vismaz vēlāk droši vien spēja iedomāties. Jo 1945. gadā vectēvu no austrumiem nākusī vara gadu “filtrēja” Intā, bet 1949. gadā uz sešiem gadiem aizsūtīja pastrādāt uz Vorkutu. Atņēma paša rokām celtu māju Vērgalē. Par ko? Par tām pašām Brīvības cīņām.
Ir 2012. gads, un organizācija “Krievu sabiedrība Latvijā” sagatavojusi drukāšanai karti ar tādām frāzēm (līdzīgi tekstiņi ir arī organizācijas mājas lapā internetā), kur, piemēram, brīvības cīnītāji tiek saukti par separātistiem, bet krievu baltgvardi un sarkangvardi tiek celti godā kā cīnītāji par Baltiju, teritoriju, kas piederoša krieviem, teritoriju, kurā krievi agri vai vēlu atjaunos status quo (statusu pirms kāda notikuma).
Kad aizsardzības ministrs Artis Pabriks pilnīgi pamatoti par šīm pretvalstiskajām aktivitātēm raksta Drošības policijai un pauž savu viedokli “Latvijas Avīzei”, organizācijas vadītāja Tatjana Favorska domā ministru sūdzēt tiesā. Savukārt teksta autors A. Ržavins krievu presē pārgudri taisnojas, apelē pie viedokļu paušanas demokrātijas un baidās skaidri pateikt, ko patiesībā domā. A. Ržavins droši vien domā, ka Latvijai nav jābūt neatkarīgai valstij un ka šeit jānodibina Krievijas impērijas vara. Ja A. Ržavins nav gļēvulis, viņam nevajadzētu noliegt savu pārliecību, kas lasāma starp viņa sacerējumu rindiņām.
Bet jebkurā gadījumā esmu gatavs sēdēt kopā ar A. Pabriku uz apsūdzēto sola. Arī lomas sadalīsim. Aizsardzības ministrs aizstāvēs Latvijas valsts godu, es – sava vectēva vārdā – brīvības cīnītāju godu.
