Brīvības cīnītāji – arī ārzemēs dzīvojošie 3
Turpmāk nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varēs saņemt arī ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi. To paredz grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, ko Saeima pagājušonedēļ steidzamības kārtā pieņēma galīgajā lasījumā.
Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs un kuram nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā, nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķirs tā pašvaldība, kurā viņš iesniegs likumā noteiktos dokumentus. Pašlaik pilsoņi, kuri nedzīvo Latvijā, nevar saņemt minēto statusu, jo pašvaldība to piešķir atkarībā no dzīvesvietas.
Tā, piemēram, Latvijas Republikas pilsonis Bruno Javoišs naktī uz 1963. gada 5. decembri Rīgas radiotornī pacēla Latvijas Republikas karogu, atgādinādams par Latvijas formālajām tiesībām izstāties no PSRS. Pēc tam viņš mēnešiem ilgi tika turēts ieslodzīts Stūra mājas pagrabos, tiesāts un septiņus gadus pavadījis Mordovijas soda nometnēs. Pēc atbrīvošanas okupācijas varas iestādes darīja visu, lai viņa dzīve Latvijā kļūtu neciešama. Tādēļ viņš pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, beidza Tartu universitāti, apprecējās un mūža lielāko daļu nostrādāja tur par skolotāju. B. Javoišs ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, taču atbilstoši pašreizējai likuma redakcijai viņam nav iespēju pretendēt uz nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Likumprojektu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādājusi pēc politiski represēto un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku grupas (Jānis Rožkalns, Lidija Lasmane, Ints Cālītis, Andrejs Mežmalis un citi) iesnieguma Saeimas deputātei Vinetai Poriņai. “Par šo jautājumu esam cīnījušies vairākus gadus, un pēdīgi tas ir noslēdzies,” uzzinot par Saeimas lēmumu, atviegloti nopūtās “Daugavas vanagu” centrālās valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis.
Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem no Aizsardzības ministrijas pienākas ikmēneša pabalsts 71 eiro apmērā. Arī pašvaldības var viņiem noteikt kādas papildu sociālās garantijas vai atvieglojumus. Taču A. Mežmalis uzsver, ka sirmajiem ļaudīm, kuru skaits ārvalstīs mērāms vien dažos simtos, būtiskāks bijis emocionālais atbalsts, nevis materiāli apsvērumi. “Šie ļaudis pirms aiziešanas mūžībā vienkārši vēlas saņemt oficiālu apliecinājumu no valsts, ka viņi ir cīnījušies par Latviju,” teica A. Mežmalis.
