Sandra Vensko: Brīvības cīņas jeb cīņa par brīvību? 2
“Ja cerēt gribi, draugs, uz brīvību / Un sīkstu, nemirstīgu tautību, / Tad noej klausīt latvju skolas sienās, / Kā jauno audzi māca šinīs dienās. / Ja dzirdi šādus vārdus: tēvija / Un mīļā, dārgā, svētā Latvija, / Tad cerēt vari gan uz brīvību.”
Diez kā šodien klātos jaunam dzejniekam, ja viņš savus tekstus sāktu rakstīt tā, kā aptuveni pirms 140 gadiem to darīja Auseklis? Runa nav par stilu, bet gan par saturu. Cik svarīga šodienas latviešiem liktos šāda dzeja? Cik svarīgas šodienas Latvijai ir pirms vairāk nekā simt gadiem jaunlatviešu paustās idejas, viņu mērķi?
Vai drīkst savilkt kopā divus vēsturiskus notikumus – 1897. gadā Alojas kapos notikušās plaša mēroga atvadas no Ausekļa – dzejnieka, kurš latviešu literārajā valodā ieviesa Latvijas vārdu, – un 1988. gadā notikušo tautas manifestāciju Mežaparkā, kur, lai arī vēl zemtekstos, bet zem sarkanbaltsarkaniem karogiem tauta izteica noteiktu prasību atjaunot Latvijas Republikas neatkarību?
Laika nogrieznis starp latviešu Pirmo atmodu un Trešo atmodu ir aptuveni deviņdesmit gadi, un šajā laikā latviešu tauta piedzīvojusi lielas pārvērtības, izdzīvojusi milzu traģēdijas, taču domāju, ka pēc satura šos notikumus Alojā un Mežaparkā var savilkt kopā. Abu tautas sapulču norises gars bija nemainīgs – brīva Latvija, brīva latviešu tauta. Līdz ar to var teikt, ka pēdējos vairāk nekā simt gados cīņa par savas identitātes saglabāšanu, cīņa par savu brīvību latviešiem ir kļuvusi par vienu no tautas pamattradīcijām.
Taču šodien ir jau 2015. gads. Latviešu Trešā atmoda sen kā beigusies. Kopš atjaunota Latvijas Republikas neatkarība, ir pagājuši jau pilni divdesmit pieci gadi. Šajos gados Latvija ir kļuvusi gan par ES, gan NATO dalībvalsti. Jautājums paliek – cik šodienas latviešiem aktuāla ir jaunlatviešu pirms vairāk nekā simt gadiem noformulētā brīvības ideja, un kāds šīs brīvības saturs ir šodien? Vismaz teorētiski no ārējā ienaidnieka latviešu nācijai vairs nav jābīstas, no piespiedu asimilācijas arī ne, jo esam taču kungi pašu zemē?
Jautājums ir par to, vai šīs brīvības saturs ir tikai un vienīgi garantijas, kuras mums sniedz NATO līguma 5. pants? Jeb mūsu brīvības un drošības pamata satura sastāvdaļas ir arī tās iepriekšējām latviešu paaudzēm pašsaprotamās garīgās vērtības, kuras šodien, dzīvojot brīvā Latvijā, esam spiesti ierakstīt Satversmē tā, kā Sarkanajā grāmatā ieraksta uz izzušanas riska robežas esošu faunas vai floras pārstāvētas sugas. Šīs aizsargājamās vērtības šodienas apstākļos ir visapkārt – latviešu kultūras mantojums, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kristīgās dzīves vērtības kā norma, laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti. Ārēji bieži vien nekas neliecina par to, kāds patiesībā apdraudējums ir šīm nācijas pamatvērtībām. Nomācoša ir klaja un skaļi izteikta ģimenes noniecināšana, reāla valodas ignorēšana un neskaitāmas reizes pārmaltas vienas un tās pašas jaunā laikmeta pārprastās brīvības idejas. Galvenais jau ir tas, ka gan Satversmes 110. panta grozījumi, gan Satversmes preambula pieņemta spiestā kārtā, kā pretreakcija provokācijām. Gan no vietējo saskaņiešu puses pret valodu un citām Latvijas Republikā izsenis noteiktām pamatvērtībām, gan no grūti definējamu “gaismnešu” puses, kuri kopīgiem spēkiem nu cenšas veidot sabiedrību bez labi zināmām un ierastām morāles normām. Rezultātā varētu būt tā, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur jēdziens tikumība kļuvis par lamuvārdu.
Profesors Leons Taivans 15. septembra televīzijas raidījumā “1:1” atsaucās uz ebreju izcelsmes franču sociālantropologa un filozofa, strukturālisma pamatlicēja Kloda Levī-Strosa pētījumu, kas sasaucas ar šodienas Latvijas situāciju arī par kristīgo vērtību izzušanu mūsu sabiedrībā. Proti, izzūdot reliģijai, izzūd arī civilizācija, un līdz ar to var sacīt, ka Latvijā, kur zināšanas par kristietību praktiski ir nulle, izveidosies jauna civilizācija. Tāpēc aicinu, noliekot svecīti 11. novembrī Daugavas krastmalā, – aizlūgsim par tām vērtībām, par kurām cīnījās un kuras mums pašiem jānosargā ne tikai sirdīs, bet arī ikdienas reālajā dzīvē.
