Varbūt mums vajag atjaunot regulāro armiju? 22
Nu, nevajag – ja vien negribam naudu neefektīvi izkaisīt smiltīs. Armijai jābūt profesionālai, ierindnieks ar šauteni šodien nav karotājs, viņam jāstrādā ar informācijas tehnoloģijām, kas vada lidrobotus un tos saredz, ar radariem u. c. Diez vai mums draud tāda tieša konfrontācija kā Otrajā pasaules karā, taču lokālas provokācijas, šaušanas, izmantojot modificētus zaļo cilvēciņu variantus, izslēgt nevar. Starp citu, Kārlis Ulmanis, zinot, kā Pirmajā pasaules karā indēja ar gāzi, 1939. gadā nopirka Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā divus miljonus gāzmasku. Neviena gāze karā netika izmantota.
Nupat Saeimas darba grupa sagatavojusi likumprojektu, kas paredz arī tautas vēlētu prezidentu. Atbalstāt?
Visu laiku esmu aģitējis pret, bet tagad, skatoties, kas valstī notiek, tas būtu solis pareizā virzienā. Taču ar vienu nosacījumu – lai kandidātam pēc vēlēšanām nebūtu jāatstrādā aģitācijas tēriņi. Tā vai tā tas būtu labāk nekā malties pie šīs vēlēšanu sistēmas, kur neviens ne par ko neatbild, un tāpēc mēs buksējam.
Pie varas esošie nemainīs vēlēšanu sistēmu, kurā viņi ievēlēti.
Skaidrs, ka viņi nav ieinteresēti to darīt. Taču mani tracina, ka pirms katrām vēlēšanām skandē – ejiet un izdariet pareizo izvēli! Nu, kādu pareizo izvēli tu vari izdarīt, ja iedod pārdesmit sarakstus un katrā ir gara kandidātu liste. Labākajā gadījumā dažus pazīsti, bet kas ir pārējie? Sen peramies ar nodokļiem, gandrīz jebkurš jautājums ir nesakārtotā stadijā, tāpēc vajadzīga samērā stingra roka, un tā ir mažoritārā sistēma, kur arī saikne ar vēlētāju ir daudz stiprāka. Neviena sistēma nav ideāla, taču, ja man no vairākiem ļaunumiem jāizvēlas mazākais, es balsotu par šo.
Ko svētkos novēlēsit tiem čīkstētājiem, kam piemirsies, kādā ellē piecdesmit gadus dzīvojām?
Varbūt tas tā nekaunīgi skan, bet vienai lielai daļai šodien novēlu – ķerieties pie darba! Jaunpiebalgas pusē, kur vecāku mājā ar ģimeni dzīvojam vasarās, ja vajag palīgu, nevar dabūt, tajā pašā laikā valsts un pašvaldības maksā bezdarbniekiem pabalstus. Kur vēl tālāk! Mans vēlējums – laiks sākt strādāt
* Sociālajā projektā vairākiem simtiem Somijas bezdarbnieku divus gadus katru mēnesi tiks izmaksāti vairāk nekā 500 eiro. Informācija, kur un kā šī nauda tiek tērēta, viņiem nav jāsniedz.
** Valsts līmeņa process, kurš regulē agrāko komunistu, sevišķi čekas ziņotāju un darbinieku, atrašanos politiskos vai ierēdņu amatos. Lustrācija paredz nožēlu par sadarbību ar represīvajiem padomju varas orgāniem.
Vizītkarte
Tālavs Jundzis
Jurists un politologs, balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu
Dzimis 1951. gada 4. oktobrī Gulbenē.
Beidzis Latvijas Valsts universitātes (LU) Juridisko fakultāti.
Tiesību zinātņu un habilitētais politikas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis, akadēmiķis.
Kā Augstākās Padomes (AP) deputāts piedalījies 1990. gada 4. maija deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu sagatavošanā.
AP Aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks barikāžu laikā.
Latvijas delegācijas loceklis sarunām ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu 1991. – 1993. gadā.
Pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs.
Pašlaik – Juridiskās koledžas direktors, LU profesors, LZA Senāta ārlietu sekretārs un Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs.
Vairāk nekā 200 zinātnisku rakstu un grāmatu autors.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.
Precējies, sieva Jautrīte Jundze, bērni – Inese un Raimonds, mazbērni Līva un Emīls.
