Brīvdienu mājiņa mēneša laikā! Cik maksā Latvijā radīti koka karkasa namiņi? 43
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koka karkasa mājas, īpaši tās, kas paredzētas brīvdienām, Latvijā kļūst aizvien pieprasītākas, jo tās ir energoefektīvas un ātri uzbūvējamas. SIA “Pavasars Housing Construction” šajā ziņā ir unikāls uzņēmums, jo vienā ražotnē, nodrošinot visaugstāko kvalitāti, spēj izgatavot visu šādai mājai nepieciešamo. Uzņēmums gatavojas ražot arī daudzstāvu moduļu ēkas.
Trūkst tikai gultas un televizora
“Uzņēmumā pamata bizness ir māju ražošana. Tā velk līdzi arī visas pārējās nodarbes. Koka karkasa mājas šobrīd ir pieprasītas, jo tās ir ātri uzbūvējamas, ekonomiskas. Ēkas tiek būvētas no koka konstrukcijām ar minerālvates siltumizolāciju. Salīdzinot ar mūra vai dzelzsbetona ēku būvi, koka karkasa māju celtniecības process ir mazāk darbietilpīgs. Tas samazina izmaksas,” stāsta uzņēmuma īpašnieks Inguss Pavasars.
Vispieprasītākās ir koka karkasa brīvdienu mājiņas, kas ir ap 30 m² lielas. Savukārt populārākā dzīvojamās mājas platība Latvijā ir 100–120 m². Neliela brīvdienu māja izmaksā 30–50 tūkstošus eiro bez PVN. Tur gan vēl klāt jārēķina izdevumi par transportu, ceļamkrānu u. c.
Taču šāda mājiņa ir jau pilnībā aprīkota ar mēbelēm, santehniku, apkuri, virtuvi, trauku mazgājamo mašīnu, veļas mašīnu, ventilāciju. Saimnieks ieliek gultu, televizoru un dzīvo nost. “Šobrīd mums rindā ir 17 pasūtītāji. Pavisam gadā plānojam saražot 70 mājas, kā arī slēpošanas ciematu ar 36 dzīvokļiem,” atklāj I. Pavasars.
Māju konstrukcijas SIA “Pavasars Housing Construction” gatavo no egles, bet logus no priedes. Arī kāpnes no priedes kodolkoksnes. Flīzes, santehnika un viss pārējais nepieciešamais tiek nokomplektēts no dažādiem ražotājiem.
Ārdurvīm joprojām populārākā ir ozola un priedes koksne. Pēc I. Pavasara teiktā, šobrīd vispieprasītākās ir gludas, plātņveida durvis bez pildiņiem, bez profiliem. Taču tādas, kas spēj izturēt gan lietu, gan saules starus, jo koka durvīs paslēpta alumīnija plāksne.
“Mēs iepērkam speciālas plāksnes, kurās iestrādāts alumīnija slānis, lai novērstu visas termiskās ietekmes gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Koksnes struktūra tiek saglabāta, un alumīnija plāksne iebūvēta tā, ka nav redzama. Protams, šādas durvis nav lētas, to cena sākas no tūkstoša eiro,” paskaidro uzņēmuma īpašnieks.
Izdaiļo dēļus ar ogles kārtiņu
Uzņēmums nodarbojas arī ar koksnes termisko apstrādi, kombinējot to ar mehānisko apstrādi. Patiesībā tā ir sen zināma metode, kuru līdz šim neviens māju būvētājs nebija mēģinājis adaptēt. I. Pavasars: “Nedaudz papētījām, izveidojām automātisku dedzināšanas iekārtu un pieņēmām darbā studentu.
Eksperimentu rezultātā ieguvām dedzināšanas iekārtu, kas jebkuram dēlim vai brusai ar ātrumu divi metri minūtē izveido līdz trim milimetriem biezu vienmērīgu ogles kārtiņu. Līdz tam šādu efektu ieguva, rīkojoties ar rokas degļiem, kas nebija droši un neļāva iegūt vienmērīgu izdedzinājumu.”
Šādā veidā apstrādātu koksni uzņēmums izmantojis Tērvetē, kur pēc akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pasūtījuma, bet saviem līdzekļiem uzcelta ēka, kurā ir parādīti dažādi būvniecības stili. Ēku var izbīdīt vairākās daļās, izpētīt iekšējo struktūru, bet no ārpuses tā apšūta ar termiski apstrādātu koksni.
Koksne tiek dedzināta, tad mehāniski skrāpēta un visbeidzot apstrādāta ar eļļu. To var skrāpēt un var atstāt arī neskrāpētu. Tad melnā ogle ar savu struktūru veido dekoratīvu rakstu. Senāk, kad nebija citu līdzekļu, koka apdedzināšana aizkavēja koksnes bojāšanos.
Piemēram, zināms, ka 32 mm dēlis atklātā vietā noārdīsies apmēram 50 līdz 60 gados. To apdedzinot, iegūs papildus vēl kādus divdesmit gadus. Ja ogles kārtiņu noskrāpē, aizsardzības spējas samazinās, bet tiek iegūta skaista, dekoratīva struktūra. Ogles kārtiņa mazina arī saules ultravioleto staru izraisīto koksnes noārdīšanos.
I. Pavasars: “Pirmo reizi šīs tehnoloģijas lietojumu ieraudzīju, braucot cauri Francijas Šveicei, kur mums bija pasūtījums. Tur to darīja ar rokām. Mēs savukārt, izmantojot Eiropas fondu atbalstu, iespējām to mehanizēt. Ārējai apdarei lietojam egli, lapegli. Priedei iet sīkkoksnes materiāls. Lielu diametru priedēm ir tā sauktie tabakas zari, tādēļ to labāk izmantot iekšpusē. Zaru vietas izzāģē un koksni salīmē tā, kā nepieciešams.
Pie mums var pasūtīt apdares dēļus par apmēram 20–25 eiro/m² atkarībā no to biezuma. Minimālais ieteicamais biezums ir 22 mm, bet mēs cenšamies savās mājās iebūvēt 28 mm un biezākus. Francijā ārējā apdarē liek 42–45 mm biezus dēļus. Pamērot mūsu vēsturisko ēku ārējo dēļu biezumu, redzams, ka tas ir robežās no 36 līdz 45 mm.”
Pašlaik SIA “Pavasars Housing Construction” strādā pie daudzstāvu moduļu ēkām. Ēku moduļi pilnībā tiks sagatavoti ražotnē, un jauna ēka 25–35 darba dienās tiks salikta objektā. Trīs pavisam augstas trīsarpus līdz četru stāvu koka karkasa mājas tiks būvētas Zviedrijā, Sēderteljes pilsētā, bet viena trīsstāvu ēka taps Latvijā.
“Latvijā likumi atļauj būvēt šāda tipa ēkas trīs stāvu augstumā. Gribam mūsu uzbūvēto māju apsildīt ar termālo siltumu, izmantojot siltumsūkni. Mūsu aprēķini liecina, ka 60 m2 dzīvokļa apkure ziemā varētu izmaksāt vidēji 30–35 eiro mēnesī. Šodien reālās izmaksas tādam dzīvoklim ir 80–120 un pat 140 eiro mēnesī. Mūsu projekts ļaus dzīvokļu īpašniekiem ietaupīt un būt neatkarīgiem no centralizētās siltumapgādes un kurināmā materiāla cenu svārstībām. Izmaksas būs atkarīgas tikai no elektrības cenas,” uz priekšrocībām norāda I. Pavasars.
SIA “Pavasars Housing Construction”
* Dibināta 1992. gadā.
* Ražo koka paneļu mājas, logus, durvis, mēbeles.
* Grupā ietilpst arī kokapstrādes, zemes nekustamo īpašumu un terminālo urbumu uzņēmums.
* Pērn apgrozījums sasniedza 10 miljonus eiro.
* Nodarbina 168 cilvēkus.
* Pieder Ingusa Pavasara ģimenei.
* Par inovatīvu uzņēmējdarbību šoziem saņēma meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”.
