Brīvdienu ceļvedis: brīvdabas koncerti, izstādes, pārgājieni un festivāli 0
Klāt nedēļas nogale, kurā dažādās Latvijas pilsētās notiks publiski mākslas, vēstures un zinātnes pasākumi. Kur doties pavadīt brīvdienas ar ģimeni?
Notiks dažādi Asteroīdu dienas pasākumi
Šodien septīto reizi pasaulē un Latvijā tiks organizēti Asteroīdu dienas pasākumi visu vecuma grupu un zināšanu līmeņu interesentiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrībā.
Pandēmijas dēļ arī šogad daudzās valstīs pasākumi tiks organizēti pārsvarā interneta formātā. Latvija ir starp tām valstīm, kurā interesenti varēs atzīmēt Asteroīdu dienu klātienē Meteorītu muzejā. Šogad Starptautiskās Asteroīdu dienas pasākum Rīgā notiks no plkst.14 līdz plkst.21.
Asteroīdu dienas kustība pasaulē un Latvijā aizsākās 2015.gadā, apmēram divus gadus pēc meteorīta nokrišanas Čeļabinskā, Krievijā, izanalizējot tā radītos postījumus un liekot pārvērtēt civilizācijas kosmisko draudu riskus. Par Asteroīdu dienas datumu tika izvēlēts 30.jūnijs, kas ir gadadiena 1908.gada Tunguskas katastrofai. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību par asteroīdu nozīmi mūsu vēsturē un lomu Saules sistēmā.
Apzinoties šīs problēmas globālo nopietnību, ar 2016.gada Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) rezolūciju Asteroīdu diena tika pasludināta par globālu izglītības dienu, lai vairotu izpratni un veicinātu zināšanas par asteroīdiem. Līdz šim pasaulē ir notikuši tūkstošiem Asteroīdu dienas pasākumu, aptverot 125 no 195 pasaules valstīm, tostarp Latvijā.
Šogad “Asteroīdu dienas Latvijā 2021” laikā Meteorītu muzejā pievērsīsies diviem galvenajiem tematiem – asteroīdu draudiem un izpētei, kā arī meteorītu identificēšana. Tāpat stāstīs par galvenajām meteorītu raksturīgajām īpašībām, kā tos atšķirt no nemeteorītiem.
Šī gada jūnijā mazo planētu katalogu papildināja 23.asteroīds, kuram dots ar Latviju saistīts vārds – (545619) Lapuska, par godu latviešu astronomam, satelītu novērotājam un instrumentu konstruētājam Kazimiram Lapuškam. Šo asteroīdu 2011.gadā Baldones observatorijā atklāja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju.
Tukumā būs skatāma jaunā mākslinieka Jāņa Šneidera gleznu izstāde
No šodienas Mākslas galerijā “Durvis” Tukumā būs skatāma novadnieka, jaunā mākslinieka Jāņa Šneidera gleznu izstāde, aģentūru LETA informēja galerijas pārstāvji.
Mākslinieks gleznu tapšanā izmanto gruntētu papīru un eļļas krāsas. Darbi tapuši autortehnikā, ņemot nost krāsu un atsedzot to, kas padarīts neredzams.
“Uz gaiša pamata esmu radījis tumšu virskārtu un tad centies no tās atbrīvoties, veicot virsmā “iegriezumus” un noslaukot lieko, sniedzot iespēju baltajam pamatam caur spraugām atkal izlīst virspusē, tādējādi ļaujot ieraudzīt to, ko tiku zem tumsas apslēpis. Slēptais nāk gaismā,” izstādes ideju komentēja Šneiders.
Šneiders (1995.) ir dzimis un audzis Tukumā, mācījies Tukuma Mākslas skolā, absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu glezniecībā un pašlaik turpina studijas maģistrantūrā Vizuālās komunikācijas apakšnozarē. Viņš ir Tukuma Mākslinieku grupas biedrs, piedalījies grupas izstādēs un organizējis arī personālizstādes.
Lūznavas muiža notiks ērģelnieces Ivetas Apkalnas brīvdabas nakts koncerts
Šodien plkst.21 Rēzeknes novada Lūznavas muižā notiks pirmais brīvdabas nakts koncerts “Baltā nakts mūzika”, kurā skanēs ērģeļmūzika ērģelnieces Ivetas Apkalnas interpretācijā, aģentūru LETA informēja Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule.
Koncerts reizē būs arī muižas parka jaunās dabas skatuves atklāšanas notikums.
Ideja par brīvdabas koncertu Lūznavas muižas parkā radusies pērn, kad Apkalna, kuras dzimtā pilsēta ir Rēzekne, viesojās Lūznavas muižā. Šogad, pateicoties parka infrastruktūras uzlabošanai un dabas skatuves izveidošanai vienā no muižas parka dīķiem, šī iecere īstenosies kā līdz šim nebijis notikums – ērģeļmūzika savīsies ar parka dabas skanējumu, sacīja Žirgule.
Koncertprogrammā Lūznavā “Baltā nakts mūzika” skanēs Raimonda Paula, Johana Sebastiāna Baha, Olivjē Mesiāna, Filipa Glāsa, Pētera Vaska un citu komponistu skaņdarbi.
Lūznavas muiža, kas šī gada sākuma ieguva Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras” kategorijas “Kultūrvieta” godalgu, turpina meklēt jaunus veidus, kā izmantot plašās parka iespējas, kā pārsteigt apmeklētājus un priecēt arī vietējos iedzīvotājus, piebilda Žirgule.
Pērnā gada noslēgumā muižai izdevās pilnveidot muižas parka dīķu infrastruktūru ar jaunām laipām un platformām, kas apmeklētājiem pieejamas kā atpūtas un pikniku vietas, bet lielākā platforma kļūs par muižas parka dabas skatuvi, uz kuras piedzīvot dažādu stilu un noskaņu koncertus.
Koncerta biļetes nopērkamas “Biļešu paradīze” tirdzniecības sistēmā internetā un kasēs, biļešu cena 7 eiro. Apmeklētāji lūgti ievērot šobrīd pastāvošos pasākumu norises epidemioloģiskās drošības situācijas nosacījumus – koncertā varēs piedalīties apmeklētāji atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajām pasākumu norises vadlīnijām.
Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma Rotu mākslas biedrības rotkaļu izstāde
No šodienas līdz 1.augustam Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma Rotu mākslas biedrības rotkaļu izstāde “Dienasgrāmata”, aģentūru LETA informēja izstādes organizatoru pārstāve Ginta Grūbe.
“Mākslinieka radītai rotai piemīt visiem neredzamā jeb apzināti slēptā informācija vai enerģija, kas var materializēties dažādi. Katrs autors radošajā procesā nevar izbēgt no tā, ka darbā atspoguļojas viņš pats, viņa personība un pārdzīvojumi,” stāsta rotu māksliniece Zane Vilka.
Izstādē “Dienasgrāmata” rotu mākslinieki piedāvās skatītājam savas dienasgrāmatu lappuses īpaši šim projektam radītās rotās, caur kurām meklēt patiesību, sajust kopības sajūtu un rast jaunas interpretācijas.
Izstādē ar savām rotām piedalīsies rotkaļi Andris Lauders, Anita Savicka, Anna Fanigina, Darja Semjonova, Ginta Grūbe, Gints Strēlis, Guntis Lauders, Ilze Egle, Jānis Brants, Laura Selecka, Maija Vītola-Zitmane, Māris Auniņš, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Rasma Pušpure, Una Mikuda, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs un Zane Vilka.
Izstādes radošajā komandā piedalās māksliniece Krista Ose un operators Kaspars Braķis.
Rotu mākslas biedrība dibināta 2018.gadā, lai apvienotu rotu mākslā darbojošās personas un īstenotu sev un sabiedrībai svarīgas idejas, organizētu kopīgas izstādes.
Liepājas teātrī notiks iestudējuma “Diagnoze-jaunība” pirmizrāde
Šodien plkst.18 Liepājas teātrī notiks iestudējuma “Diagnoze-jaunība” pirmizrāde, aģentūru LETA informēja Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga.
Jau ilgāku laiku ar Liepājas teātra topošajiem aktieriem strādā režisore Māra Ķimele, iestudējot Ferdinanda Bruknera lugu “Jaunības slimība”, kura pārtop iestudējumā “Diagnoze-jaunība”.
Kā stāstīja Borga, iestudējums top kā jauno aktieru diplomdarbs un to uzreiz paredzēts iekļaut arī Liepājas teātra repertuārā. Eiropas teātrī tā ir studējošās jaunatnes iemīļota luga, tikmēr Latvijā Liepājas teātris ir pirmais profesionālais teātris, kurā luga tiek iestudēta.
“Izrādi veidoju pilnvērtīgai jauniešu ienākšanai teātrī ar lielām lomām un sarežģītiem uzdevumiem. Tādēļ izvēlējos Bruknera lugu ar īpašu grūtības pakāpi, kas pieprasa profesionālu varēšanu. Šeit neizlāpīties ar simpātisku, organisku darbošanos paštēlā, ar ko ir tik vienkārši iegūt gan publikas, gan kritiķu labvēlību,” iestudējuma izvēli pamatoja Ķimele.
Jaunie aktieri ir apņēmības pilni radīt piesātinātu darbu par jauniešu kaislībām un sāpēm, piekļūt tēlu iekšējai dzīvei, spēt pilnvērtīgi pasniegt garos un sarežģītos, pirms 100 gadiem sarakstītos tekstus, kuri joprojām ir tik saprotami, jo runa ir par jaunību, piebilda režisore.
Iestudējumā piedalās aktieri – Madara Viļčuka, Madara Kalna, Kintija Stūre, Agnija Dreimane, Artūrs Irbe, Kārlis Elvis Artejevs, Valts Skuja, Kārlis Ērglis un Hugo Puriņš.
Kopā ar režisori izrādi veido arī scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristaps Kramiņš, scenogrāfa asistente Laura Liepiņa, režisora asistents Mārtiņš Kalita, horeogrāfe Kristīne Brīniņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Teātris atgādināja, ka jūlijā teātri apmeklēt klātienē iespējams tikai tiem skatītājiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19, kā arī tiem skatītājiem, kuri Covid-19 pārslimojuši. Ierodoties teātrī, skatītājiem būs jāuzrāda ieejas biļete kopā ar derīgu pasi vai ID karti un Covid-19 sertifikātu.
Ieejas biļete būs derīga tikai kopā ar minēto sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.
Festivāla “Rīgas ritmi 2021” noslēdzošajā dienā uzstāsies džeza mūziķi Jānis Ruņģis un Kristaps Vanadziņš
Šodien festivāla “Rīgas ritmi 2021″noslēdzošajā dienā uzstāsies džeza mūziķis Jānis Ruņģis un džeza pianists Kristaps Vanadziņš, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.
“Jersika Records Stage” mākslas centrā “Noass” uz AB dambja plkst.18 gaidāma džeza un laikmetīgās mūzikas improvizētāja Ruņģa uzstāšanās, kā arī lietuviešu saksofonistu Liudas Mockunas un Arvīda Kazlauska koncerts. Šai pat laikā plānota arī taustiņinstrumentu spēlētāja Miķeļa Dzenuškas un apvienības “Uzvaras Bulvāris” koncerts.
Plkst.19 VEF Kultūras pilī gaidāma jaunā flamenko un džeza stilistikā muzicējošā spāņu saksofonista un dziedātāja Antonio Lizanas uzstāšanās. Tikmēr kultūrtelpā “M/Darbnīca” plkst.19 savu uzstāšanos sāks bundzinieka Ivara Arutjunjana kvartets.
Savukārt mūzikas namā “Daile” plkst.20 īpašu programmu kopā ar saviem muzikālajiem draugiem prezentēs pianists Vanadziņš, piedaloties arī dziedātājai Ievai Kerēvicai.
Tāpat arī šodien no plkst.22 kultūrtelpas “M/Darbnīca” āra terasē notiks oficiālās festivāla “Rīgas ritmi 2021” “jam” sesijas kopā ar saksofonistu Tomu Rudzinski, kontrabasistu Tomu Poišu, bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un citiem Latvijas džeza mūziķiem.
Durbes pils parkā varēs iepazīt teritorijā augošos dižkokus
Šodien no plkst.10 Durbes pils parkā norisināsies pasākums “Dižošanās Durbes parkā”, kurā apmeklētāji tiks aicināti iepazīt pils parkā augošos dižkokus un apzināties arī citas parka vērtības, aģentūru LETA informēja Tukuma muzejā.
Parkā ir vismaz 25 dižkoki, kuru izmēri sasnieguši īpašus apjomus. Parkā atrodami gan vietējas izcelsmes augi, gan arī introducētie koki un augi, kas ievesti no ārzemēm.
Kā savulaik noritējuši parka plānošanas un iekārtošanas darbi nav zināms, bet no grāfa Mēdema kučiera Parina pēcnācējiem dzirdēti stāsti par tāliem braucieniem uz Eiropu, pavadot grāfu Mēdemu, lai iegādātos eksotisku koku un krūmu stādus Durbes parkam, skaidroja muzejā.
Parka viesi aicināti ne tikai apskatīt Durbes pils ekspozīcijas un izstādes, bet arī doties aptuveni divu kilometru garā pastaigā, vadoties pēc īpašas maršruta lapas, kas palīdzēs atrast parka interesantākos stādījumus, labākās skatu perspektīvas.
Dabas vērtību apzināšanas entuziaste Ilze Strautmane sniegs padomus, kā iesaistīties dižkoku identificēšanā – atpazīt un mērīt koku, kā rīkoties, ja tiek atklāts jauns dižkoks. Papildus būs iespēja atbildēt uz sagatavotiem jautājumiem par īpaši izceltajiem kokiem un saņemt piemiņas suvenīru.
Pārgājienā no Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa līdz dzelzceļa stacijai varēs iepazīt pilsētas vēsturi
Šodien pārgājienā no Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa līdz dzelzceļa stacijai varēs iepazīt pilsētas vēsturi, aģentūru LETA informēja Jelgavas reģionālajā tūrisma centrā.
Pārgājiena dalībnieki dosies aptuveni divu stundu ilgā pastaigā no Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pa Akadēmijas ielu un Zemgales prospektu gides Guntas Tranas pavadībā. Maršrutā ir saglabājusies Latvijas mērogā nozīmīgā 1775.gadā dibinātā “Academia Petrina”, kas pašlaik ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, redzamas historisma un jūgendstila ēkas, kā arī pēckara apbūve.
Pastaigas laikā gide iepazīstinās ar maršrutā redzamo ēku vēsturi un pastāstīts, kā laika gaitā mainījušies šo ielu vaibsti. Maršruta noslēgumā aktivitātes dalībnieki no ārpuses apskatīs 19.gadsimta otrā pusē uzbūvēto dzelzceļa staciju, kura savulaik sekmēja pilsētas attīstību.
Piedaloties aktivitātē, rīkotāji aicina ievērot valstī pieņemtos distancēšanās noteikumus.
Rundāles pilī notiks Senās mūzikas festivāla koncerti
Šodien Rundāles pilī notiks Senās mūzikas festivāla koncerts, kurā skanēs renesanses un baroka laikmeta mūzika.
Kā aģentūru LETA informēja “Latvijas Koncertu” pārstāve Rinta Bružēvica, Rundāles pilī bērnus gaidīs Andersena pazīstamās pasakas “Īkstīte” varoņi. Pasakas vēstījumu izdziedās un izdejos franču komponista Marka Antuāna Šarpantjē mūzikas pavadībā.
Muzikālajā iestudējumā piedalīsies tādi solisti kā Marlēna Keine, Evija Martinsone, Mihails Čuļpajevs, Kārlis Rūtentāls, vokālā grupa “Abaronin Ensemble”, instrumentālās mūzikas ansamblis Lāsmas Melderes-Šestakovas vadībā, Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Horeogrāfijas skolas un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. Koncerts notiks Baltajā zālē plkst.13.
Savukārt plkst.22 Rundāles pils Baltajā zālē tradicionāli Senās mūzikas festivālu noslēgs itāļu komponista Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikls “Gadalaiki”. Ciklu izpildīs “Sinfonietta Rīga” diriģenta Andra Veismaņa vadībā un vijolniece Balanas. Koncerta ieskaņā skanēs vācu komponista Kristofa Vilibalda Gluka, franču komponista Žana Filipa Ramo un vācu komponista Georga Filipa Tēlemaņa skaņdarbi.
Biļetes uz koncertu var iegādāties gan “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī tīmekļvietnē “bilesuparadize.lv”.
Lastādijas kvartālā notiks panku un hipiju subkultūrām veltīts pasākums “Pēcnācēji”
Šodien Rīgā, Lastādijas kvartālā, notiks panku un hipiju subkultūrām veltīts pasākums “Pēcnācēji”, aģentūrai LETA pavēstīja pasākuma organizatoru pārstāve Līva Zolneroviča.
Pasākums sāksies plkst.16 ar radošajām darbnīcām. To apmeklētāji varēs izveidot sev īstu panku frizūru, tā saukto grebeni, izdaiļot savu apģērbu ar stensiliem, iegādāties panku uzšuves, kā arī izkrāsoties ar īpašu ķermeņa apkrāsošanas tehniku, ko angliski dēvē par “body marbling”. Pasākuma laikā darbosies arī “Brīvbode”.
Pasākumā plkst.18 sāksies koncerts, kurā piedalīsies Simons Krasts, “Zōna”, “Advanced Blues” un “Alum Alu”.
Tāpat būs apskatāma fotoizstāde par hipiju vēsturi Latvijā padomju laikos, kā arī dzīvi un koncertiem Puškinielas hipiju dzīvoklī 2000-ajos gados.
Ieeja pasākumā būs bezmaksas, bet apmeklētāji aicināti ziedot atsevišķām darbnīcām un mūziķiem.
Pasākums notiek ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.
Šobrīd par Lastādiju galvenokārt dēvē biedrības “Free Riga” aizgādnībā esošos īpašumus Turgeņeva ielā 13, 15 un 17, kā arī Puškina ielā 11. Šajās ēkās kopš 2015.gada “Free Riga” kopīgi ar vairāk nekā 30 māksliniekiem, amatniekiem, organizācijām un radošiem kolektīviem rīko pasākumus, izzina apkaimes vēsturi, labiekārto publisko telpu un veido vidi radošai darbībai. Daudzi rajona rezidenti ir arī dažādu subkultūru pārstāvji.
Darbu atsāks “Laima” šokolādes muzejs
Šodien darbu atsāks pārtikas koncerna “Orkla Latvija” zīmola “Laima” šokolādes muzejs, aģentūrai LETA atklāja kompānijā.
Muzejā apmeklētāji sākotnēji tiks pieņemti tikai nedēļas nogalēs.
“Orkla Latvija” pārstāvji informēja, ka muzeja attīstībā un ekspozīcijas pilnveidē ieguldīti 40 000 eiro. Par investīcijām šokolādes muzejā ir pilnībā atjaunota pirmā zālē, kas veltīta zīmola vēstures liecībām un attīstībai. Tāpat rekonstrukcijas laikā atjaunotas senākās ekspozīcijas, izveidots audio gids un pilnveidots pieejamo darbnīcu piedāvājums.
Jau ziņots, ka “Orkla Latvija” koncerna apgrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro. “Orkla Latvija” koncernā ietilpst “Orkla Biscuit Production”, SIA “Saldumu tirdzniecība” un SIA “Latfood Agro”.
Latvijā “Orkla” pārstāv un attīsta “Laima”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu Čipsi”, “Pedro”, “Spilva”, “Gutta”, “Everest”, “Latplanta” un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā “Orkla”.
Norisināsies zinātniskie lasījumi par padomju un nacistu okupācijas varu Limbažos
Šodien plkst.11 Limbažu muzeja teritorijā, Burtnieku ielā 7 norisināsies Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās”, aģentūru LETA informēja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.
Zinātniskie lasījumi veltīti 1941.gada 4.jūlija Limbažu kaujas 80-gadei un holokaustā nogalināto Limbažu ebreju piemiņai.
Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma 1941.gada 22.jūnijā daudzos Latvijas pagastos sākās nacionālo partizānu kustība, kas vērsās pret padomju militārajiem formējumiem un centās pārņemt varu, un novērst vai atriebt komunistiskā režīma teroru pret Latvijas iedzīvotājiem.
Kā stāsta Tomaševskis, partizānu vienības veidoja bijušās Latvijas armijas militārpersonas, aizsargi, kā arī no 24.teritoriālā korpusa atvaļinātie vai dezertējušie karavīri. Limbažu kauja bija viena no nacionālo partizānu kara spilgtākajām epizodēm, kad 170-180 latviešu partizāniem pulkveža-leitnanta Arvīda Rekes vadībā pēc cīņām ar strādnieku gvardes, milicijas un padomju jūrnieku vienībām 1941.gada 4./5.jūlijā bez vācu karaspēka līdzdalības izdevās ieņemt Limbažus.
Kopumā partizānu cīņas mērķi tomēr palika nesasniegti, jo nacistu okupācijas varas interesēs nebija Latvijas suverenitātes atjaunošana, atzina vēsturnieks.
Pēc padomju okupācijas varas likvidēšanas daudzviet provincē veidojās latviešu pašaizsardzības komandantūras, kas centās uzturēt kārtību un vērsās pret padomju aktīvistiem un citām nevēlamām personām.
Limbažos represijas aktīvi veica īpaša “lauka kara tiesa” ar virsleitnantu Fridrihu Švēdi, policijas priekšnieku Arnoldu Lubavu un mācītāju Edmundu Maču priekšgalā. Pēc Limbažu nonākšanas vācu militārās pārvaldes kontrolē ap 1941.gada 10.jūliju īpaši traģisks izvērtās pirms tam apcietināto ebreju liktenis. Saskaņā ar nacistu drošības dienesta norādījumiem un vietējo pašaizsardzības vienību aktīvu līdzdalību ap 1941.gada 20.jūliju Nabes un Umurgas pagastā, bet septembrī Vidrižu pagastā masveida iznīcināšanas akcijās tika nogalināti vairāk nekā 100 Limbažu ebreju, atgādināja vēsturnieks.
Kā uzsvēra vēsturnieks, tad 1941.gada vasaras notikumi vēsturiskajā atmiņā iegūluši pretrunīgi vai ir pat noklusēti. “Limbažos un to apkārtnē vienlaikus sadzīvo arī pēckara laikā un mūsdienās veidotas piemiņas vietas, kas pauž atšķirīgu izpratni par pagātni, kura plašākai publikai šodien jau ir kļuvusi maz zināma. Tādēļ ir svarīgi par šiem jautājumiem diskutēt, veicināt sabiedrības interesi un izpratni, tiecoties panākt līdzsvarotākas un zinātnisko pētījumu atziņās balstītas zināšanas par šo sarežģīto laiku,” sacīja Tomaševskis.
Zinātniskie lasījumi norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projektā “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā”. To gaitā notiks priekšlasījumi un zinātnieku diskusijas par Vācijas-PSRS kara sākumu, bezvaras periodu un okupācijas varu maiņu 1941.gada jūnijā-jūlijā, nacionālajiem partizāniem un Limbažu kauju, pašaizsardzības komandantūrām un to iesaisti holokaustā, 1941.gada vasaras notikumu pieminēšanu un nospiedumiem Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā.
Lasījumos un diskusijā piedalīsies vēsturnieki Dzintars Ērglis, Valdis Kuzmins, Iļja Ļenskis, Uldis Neiburgs, Juris Pavlovičs, Tomaševskis, sociālās atmiņas pētnieki Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns un citi.
Zinātniskos lasījumus organizē LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību, Limbažu muzeju un Limbažu Galveno bibliotēku. Pasākuma apmeklētāji ir aicināti iepazīties ar Limbažu muzeja izstādi “1941.gads Limbažos”, kā arī apmeklēt Limbažu novada tūrisma informācijas centra un novadpētnieka Ulda Bērziņa sagatavoto ekskursiju pa Limbažu kaujas vietām, kas sāksies plkst.15.30.
Lasījumu laikā tiks ievēroti visi ar epidemioloģisko drošību saistītie pasākumi.
