Brīvdienas pie ūdeņiem… Kā mazināt riskus bērniem un pieaugušajiem? 0
Vēss ūdens karstā dienā vilina ne tikai atpūtniekus. Lai peldēšanās sagādātu vien labsajūtu, nevis dažādus pārsteigumus, jāievēro vairāki noteikumi.
Bīstamie piemājas dīķi
Lai gan ik gadu glābšanas dienestu speciālisti un mediķi atgādina par drošību, atpūšoties pie jūras, upes, ezera, dīķa vai citas ūdenstilpes, tas īstajā brīdī katrreiz ir izvējojies no prāta.
Pieaugušajiem alkohola reibums un savas varēšanas pierādīšana ir viens no nelaimes cēloņiem, kas provocē bīstamas situācijas, piemēram, pārgalvīgu peldēšanu vai lēkšanu no tilta.
Riskantākās ir nevis legālās pludmales, bet gan iecienītas peldvietas māju tuvumā vai klusās, nomaļās vietās, kur var atpūsties neliela kompānija. Glābēji nelaimes gadījumā tās parasti nevar ne atrast, ne tuvu piebraukt. Upēs un ezeros cieš galvenokārt 15 – 25 gadus veci vīrieši.
Diemžēl ziņkārīgajiem bērniem lielāko bīstamību sagādā nevis jūra vai ezers, bet gan nelieli piemājas dīķīši. Rotaļas var beigties traģiski, ja vecāki tos atstāj bez uzraudzības pat uz dažām minūtēm.
Ja pie mājas ir dīķis vai pat mazs dārza baseins, tas jānorobežo, lai bērni vieni klāt netiek. Tajos nedrīkst atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista uzmanību. Bērns, sniedzoties pēc mantiņas, var iekrist ūdenī.
Peldvietas izvēle
Ja peldvieta ir norobežota ar bojām, nedrīkst peldēt aiz tām, jo tur, piemēram, var parādīties arī ūdens transportlīdzekļi.
Būtu jāatturas no vēlmes nepazīstamā vietā strauji mesties uz galvas ūdenī, jo kakla skriemeļu traumas rada ļoti nopietnas sekas. Šāds lēciens karstā laikā sagādā arī krampju un sirds apstāšanās risku, tādēļ ūdenī vislabāk doties lēnām, iepriekš apslakoties.
Ir kritiski jānovērtē pat zināmas peldvietas. Piemēram, ja krasts ir piedrazots, arī ūdenī var būt stikla lauskas.
Ar pēdām uzmanīgi jāiztausta gultne un kāja jāliek viegli, lai pakāpeniska svara pārvietošana mazinātu savainojuma risku. Ja smilts zem kājām pārvēršas dūņās vai šķiet viskoza, peldei labāk pameklēt citu vietu. Stingrs, mālains pamats ir daudz drošāks.
Upēs ir jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai stāvu krastu. Atvari mēdz būt pirms un pēc straujiem upes lokiem. Par tiem liecina zemu slīgstoši vītoli, kārkli, vīksnas, gobas, kā arī liels dziļums jau soli no krasta.
Niedru un ūdensrožu tuvumā var atpūsties arī odzes, dēles, ūdensblusas un citas nepatīkamas radības. Aizaugušās vietās mēdz būt ūdensputnu ligzdas.
Ūdensslēpošanas, veikborda mīļotājiem jāatceras – lai gan kritiens ūdenī ir mīkstāks nekā uz zemes, traucoties lielā ātrumā, tas ir pietiekami sāpīgs un pat bīstams. Tāpēc iepriekš noteikti vēlams vienoties par zīmēm, kā signalizēt vilcējam, lai tas piebremzē vai dodas krastā. Lai pēc kritiena tūdaļ iznirtu no ūdens, noteikti jālieto veste. Ieteicami arī cimdi, kas palīdz stingrāk turēties pie virves roktura.
Palīdzības sniegšana
Cilvēki, kuri slikti peld, ir piesardzīgāki, cenšas turēties tuvāk krastam un ievēro drošības noteikumus. Lietpratēji ir par sevi pārliecināti, taču neiedomājas, ka ūdenī var saraut krampji, rasties sirdsdarbības problēmas vai pat sapīties zālēs vai tīklos.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem nav ieteicams tālu no krasta aizirties pat uz piepūšamajiem matračiem vai peldriņķiem. Pirms peldēšanās vienmēr jāpārbauda šo palīglīdzekļu gaisa noturība. Vecākiem vēlams ūdenī iebrist nedaudz dziļāk, lai bērns plunčātos starp pieaugušo un krastu.
Pat pieaugušajiem nav droši peldēties vienatnē, jo tad līdzās nebūs neviena, kurš spētu palīdzēt nelaimes gadījumā. Tomēr arī kompānijā pirms iešanas ūdenī vajadzētu brīdināt krastā palikušos, cik ilgi un tālu paredzēts peldēt, kā arī, vai ir paredzēts nirt.
Ir neprātīgi peldēties naktī, jo tālāk no krasta var apjukt un zaudēt orientēšanos, lai atgrieztos atpakaļ. Nedrīkst iet ūdenī stipra vēja un negaisa laikā.
Pirms vizināšanās ar laivu, plostu un citiem ūdens transportlīdzekļiem, nedrīkst aizmirst par glābšanas vesti. Tā vislabāk palīdz, iekrītot ūdenī. Turklāt vestei jābūt sertificētai un atbilstošai augumam.
Ja līdzcilvēku rīcība nelaimes gadījumā ir bijusi pietiekami operatīva un prasmīga, izvelkot slīkstošo un sniedzot viņam pirmo palīdzību, cietušā izredzes ir labas. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāizsauc mediķi, jo pirmajās 24 stundās pēc negadījuma var attīstīties dažādi veselības traucējumi par tad, ja cilvēks jūtas labi.
