Līdz 6% dzimumnoziedznieku pēc soda izciešanas noziegumus atkārto 0
Kopumā 4% līdz 6% dzimumnoziedznieku pēc soda izciešanas trīs līdz piecu gadu laikā noziegumus atkārto, intervijā Latvijas Televīzijā atzina Valsts probācijas dienesta priekšnieks Mihails Papsujevičs.
Lai gan, salīdzinot ar citiem noziegumiem, tas neesot daudz, viņš uzsvēra, ka katrā šajā gadījumā ir vismaz viens cietušais un 50% vai pat vairāk no tiem ir bērni. 4% ir pietiekami daudz, lai turpinātu domāt par efektīvākiem pasākumiem darbā ar šiem cilvēkiem, uzsvēra Papsujevičs.
Lūgts sniegt komentāru par tā dēvētajā Liepājas pedofila lietā piemēroto sodu, Papsujevičs komentēja tieši soda probācijas daļu, paužot viedokli, ka sabiedrībā ne vienmēr ir pietiekama informācija par to, kas tiek darīts, ja netiek piemērota brīvības atņemšana.
“Probācijas uzraudzība ir sods ar saturu, tā nav vienkārša atzīmēšanās,” viņš uzsvēra.
Papsujevičs norādīja, ka ar jebkuru personu šī soda ietvarā tiek strādāts specifiski un tam ir divi būtiski elementi. Viens no tiem ir ierobežojošie pasākumi, kas var būt dažādi, tostarp, attiecībā uz dzimumnoziedzniekiem tas var būt arī aizliegums tuvoties bērniem.
Savukārt otra daļa ir saturiskais darbs ar konkrēto cilvēku, kad persona var, piemēram, tikt norīkota pie psihoterapeita un iesaistīta grupā ar līdzīgus noziegumus izdarījušiem cilvēkiem. Tiek īstenota sociālās uzvedības korekcijas programma un Valsts probācijas dienestam ir savi mehānismi, kā strādāt, viņš uzsvēra.
Papsujevičs piebilda, ka kopš 2015.gada nogales starp Valsts probācijas dienestu, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts policiju ir noslēgta vienošanās, ka šiem gadījumiem tiek pieiets starpresorāli. “Nav runa par vienkāršu satikšanos un parunāšanu,” viņš skaidroja, bet tiek vērtēts konkrēts gadījums un katrs domā, ko darīt, lai šie cilvēki neatkārtotu noziegumus un upuri saņemtu nepieciešamo palīdzību.
Tikmēr Valsts policijas pārstāvis Andris Rinkevics komentēja bāriņtiesu iesējas atpazīt gadījumus, kad pret bērnu vērsts dzimumnoziegums. Viņš uzsvēra, ka šo noziegumu pazīmēs ne vienmēr ir iespējams pamanīt, šie noziegumi ir latenti jeb slēpti, turklāt arī cietušie ne vienmēr par tiem stāsta.
Tāpat, lai atpazītu, kāds noziegums vērsts pret bērnu, nereti jau ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, viņš norādīja. “Protams, varam pamanīt kādus pirmatnējos indikatorus. To no bāriņtiesām arī nereti saņemam. Tās nav pazīmes, kuras ir 100% drošas, tās ir nelielas aizdomas, ko mums kolēģi nodod, lai pārbaudītu,” viņš sacīja.
Rinkevics vienlaikus atzina, ka gadu no gada dzimumnoziegumu skaits aug. Tomēr jānodala noziegumi interneta vidē un reālajā dzīvē. Tieši interneta vidē notiekošajiem – tā var būt pavešana netiklībā, pornogrāfiska rakstura informācijas apmaiņa – ir tendence augt, jo pieaug interneta lietošanas apjomi.
