Gunārs Nāgels: Par tiesisku valsti – visos līmeņos! 2
Viens no Trešās Atmodas laika saukļiem bija prasība „Par tiesisku valsti“. Ko tas nozīmē? Ļoti vienkārši – ka visi ir likuma priekšā vienlīdzīgi, un nevar personiskās ērtības dēļ cilvēks varas pozīcijā neņemt vērā likumus. Ar vārdu sakot, ka ir kārtība, kura attiecas uz visiem.
Lai to nodrošinātu, Latvijā ir neatkarīga tiesu sistēma. „Ulmaņa laikā“ Rīgā cēla jaunu, skaistu Tiesas pili trīsstūrī starp Brīvības bulvāri, Elizabetes ielu un Tērbatas ielu.
Tiesas pils Senāta zālē ir liels uzraksts, kas izsaka tiesiskās valsts pamatdomu: „Viens likums, viena taisnība visiem“. Šodien Tiesas pils telpās atrodas arī Ministru kabinets un Valsts kanceleja. Tieši Senāta zāle tagad ir Ministru kabineta sēžu zāle. Tātad ministri sēžu laikā redz saukli, kas atgādina tiesību pamatprincipu.
Saukļi palīdz saliedēt sabiedrības daļas, noformulēdami vienkāršotu mērķi. Reālā dzīvē, protams, nav viss tik vienkārši, bet arī ar dažādām atkāpēm no vienlīdzības normām, var droši teikt, ka princips „Viens likums, viena taisnība“ ir iesakņojusies mūsu sabiedrībā.
Tiesiskās valsts princips iet tālāk par tikai kriminālatbildību. Tas sevī ietver veselu ētikas struktūru, kura prasa turēšanās pie izsludinātām normām dažādos dzīves līmeņos.
Piemēram, biedrību darbību regulē „Biedrību un nodibinājumu likums“, kurš paredz, ka katrai biedrībai ir savi statūti, kuri nosaka gan biedrības mērķi, gan definē darbības detaļas.
Statūtus un to maiņas pārbauda un piereģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kurš var arī noraidīt maiņas, ja tās ir pretlikumīgas vai nav pieņemtas pašas biedrības paredzētajā kārtībā.
Jebkurš Uzņēmuma reģistra noraidījums norāda uz trūkumu attiecīgās biedrības darbībā, un vajadzēja likt biedrībai nopietni pārdomāt, kāpēc tika pieļauta šāda kļūda.
„Tiesiskās valsts“ princips un tās atvasinājums biedrību un uzņēmumu darbībā nozīmē zināmu pakļautību rakstiski pieņemtiem noteikumiem. Dažām spēcīgām personībām biedrību vai uzņēmumu vadībā var būt grūti pieņemt šādus ierobežojumus, bet atcerēsimies, ka patvaļa parasti noved pie bēdīga iznākuma.
Ja Padomju okupācijas laikā bija pieņemta varasvīru patvaļa, tad tagad mums jāuzsver: „Latvijai jābūt tiesiskai valstij – visos līmeņos“. Tas ir viens no 18. novembra un 4. maija mērķiem.
