Vispirms iekasējam un tad domājam! Vai “Sadales tīkla” tarifu sāgas turpinājums sekos? 119
Autors: Aleksandrs Lielmežs
Politiķi ir apņēmības pilni risināt “Sadales tīkla” (ST) tarifu jautājumu. Saeimas deputāti Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā ir šo problēmu skatījuši, iespējams, ka ir labāk situāciju izpratuši un vairākus priekšlikumus sagatavojuši. To mērķis ir samazināt ST tarifus un nepieļaut šādu situāciju nākotnē.
Vērā ņemami soļi, kas tiešām varētu samazināt tarifus ir, pirmkārt, ST apvienošana ar “Augstsprieguma tīkliem”, tā samazinot kopējās administrācijas izmaksas. Otrkārt, iespēja, ka daļu tarifa no piegādes un sadales tīkla sedz “Latvenergo”.
Par cik tad varētu samazināt tarifu? Tā būtu Saeimas politiķu izšķiršanās, jo šādas strukturālas izmaiņas var veikt, tikai grozot attiecīgus normatīvos aktus, kuros noteikt “Latvenergo” koncerna mātes un meitu uzņēmumu struktūru un kādu daļu no piegādes un sadales tīkla tarifa apmaksā mātes uzņēmums.
Šādas rīcības optimālais variants, manuprāt, būtu ap 90– 100 milj. EUR gadā t.i , aptuveni, 25- 26% no kopējā ST tarifa. Tas ļautu noteikt saprātīgu fiksēto maksu par jaudas nodrošināšanu ~ 2 EUR mēnesī 1F pieslēgumam un ~ 4 EUR 3F pieslēgumam, neatkarīgi no ievada aizsardzības automāta ampēriem (A).
Varētu jautāt kāpēc šāda summa? Tāpēc, ka naudu pašreiz iekasē nevis par patērēto jaudu, bet par ievada aizsardzības automāta norādītiem A . Patiesībā lietotāji, it sevišķi mājsaimniecības, šādu jaudu, ko atļauj ievada aizsardzības automāta A, neizmanto.
Latvijā kopējā ievada aizsardzības automātu A ir vairāk nekā 11 000 MVA, bet visu transformatoru jauda ir tikai ~ 6000 MVA. ST pat teorētiski nevar nodrošināt jaudu, ko pieļauj ievada aizsardzības automātu A.
Mājsaimniecības gada laikā patērē ~ 2 TWh, mājsaimniecību skaits ~ 984 000, tas nozīmē, ka vidēji stundā patērē tikai ~ 250 W. Vidēji neizmanto pat vienu A. Bet mazākais ievada aizsardzības automāts ir ar 16 A. Kāpēc nav ar 10, 8, 6, vai pat 4 A?
Simtiem tūkstošu lietotāju ir uzstādīta mazāka jauda par 10 KW, (10 KW nepieciešami ~ 16 A). Ļoti daudziem lietotājiem tā nepārsniedz 2- 3 KW , kas atbilst ~4 – 5 A. Tāpēc nav korekti ņemt samaksu pēc ievada aizsardzības automāta A.
Fiksēto maksu par jaudas uzturēšanu, ja bez tās nevar iztikt, vajadzētu nosaukt par abonementa maksu. Tad nerastos pārpratumi (par to liecina G. Lazdas iesniegums Ģenerālprokuratūrai par transformatora jaudas nesakritību ar lietotājiem it kā uzstādīto kopējo jaudu. Kāda ir lietotājiem uzstādītā jauda to nezina neviens, pat lielākā daļa pašu lietotāju.
Izskanējušais salīdzinājums, ka jāpalielina fiksētā maksa, jo tas ir progresīvi, jo tā darot telekomunikāciju uzņēmumi, ir nekorekts un nav salīdzināms.
Telekomunikācijas uzņēmumi par abonementa maksu nodrošina piekļuvi pašam pakalpojumam, ko var izmantot, neuzskaitot pakalpojuma apjomu. Elektroenerģijas lietotāji būtu ļoti pateicīgi, ja samaksājot fiksēto maksu, varētu neierobežoti par brīvu lietot elektroenerģiju.
Meklējot labākos un taisnīgākos risinājumus tarifu sāgai, būtu jāņem vērā Eiropas Savienības normatīvos noteiktais, ka ST tarifiem ir jāstimulē pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER). Jāveicina elektroenerģijas lietošana, aizstājot fosilos enerģijas avotus. Tīkla balansēšanai svarīga ir elektroenerģijas izmantošana naktī un brīvdienās. Apstiprinātajos tarifos nekā tāda nav. Kāpēc?
Svarīgi, lai arī ST tarifi veicina lielāku elektroenerģijas patēriņu (kā piemēram Somijā), jo Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir ļoti zems. Tas neveicina valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību.
Joprojām izskan apgalvojumi, ka lielie uzņēmumi ir subsidējuši mājsaimniecības. Kamēr tas nav pierādīts ar konkrētiem aprēķiniem, tas ir tikai pieņēmums un ticības jautājums.
Teikt, ka uzņēmumi ir vairāk maksājuši par A, bet noklusēt, ka mazāk maksājuši par piegādi, ir nepateikt visu. Līdz 01.07. 2023.g. energoietilpīgie lietotāji virs 200 A maksāja par strāvas lielumu 9,88 EUR/A/gadā un virs 800A – 11,54 EUR/A/ gadā, bet mājsaimniecības virs 16A maksāja 2,40 EUR/A/gadā un virs 63A – 10,52 EUR/A/gadā.
Par piegādi energoietilpīgie lietotāji maksāja ~3 centus par KWh, bet mājsaimniecības ~ 4 centus par KWh. Pie šāda tarifa lielie energoietilpīgie lietotāji, kas patērēja 58% elektroenerģijas, sedza 46% ST izdevumus. Mājsaimniecības, kas patērēja 27% elektroenerģijas, sedza 33% ST izdevumus. Tad kādi ir kritēriji, lai apgalvotu, ka ir notikušas šķērssubsīdijas?
Jaunajos tarifos gan ir saskatāmas šķērssubsīdijas. Visi, kuriem nav uzstādīta 10 KW jauda, bet jāmaksā par ievada aizsardzības automāta 16 A, samaksā kāda cita vietā. Energoietilpīgie lietotāji reti izmanto tarifu Pamata-1, ko izmanto mājsaimniecības. Vairāk izmanto tarifus Pamata-2, Pamata-3 un Pamata-4. Visos šajos tarifos maksa par piegādi ir ievērojami zemāka kā tarifā Pamata-1.
Saeimai un valdībai jāvēlē atrast labāko un sabalansētāko risinājumu ST tarifu politikai, kas vairāk atbilst sabiedrības interesēm un sekmē elektroenerģijas lietošanu.
Pašreizējais valdības piedāvājums (no 01.09. 2023.g līdz 01.01.2024.g segt mājsaimniecībām 60% ST tarifa fiksēto maksu) atgādina, ka vispirms iekasējam un tad domājam, kā būtībā no tās pašas naudas kompensēt mājsaimniecībām izdevumus. Tā ir “uguns dzēšana pakulās” un nav ilgtspējīgs. Tā ir pilnīgi lieka naudas skaitīšana šurp un turp.
Bet par pieļautām kļūdām ir jāmaksā. Labi, ka tas ir saprasts. Lai šī tarifu sāga būtu laba mācība visiem, kas tajā ir iesaistīti, turpmāk jāievēro sens latviešu sakāmvārds: “Septiņreiz nomērī, vienreiz nogriez”.
