No Ādama un Ievas vai vikingiem: Noslēpumainā Tiauanako senpilsēta 0
MĀRIS ZARIŅŠ
Ja kāds domā, ka ar Mūžīgo pilsētu jāsaprot tikai lielākās daļas mūsdienu civilizācijas nelaimju, negāciju un izvirtību izcelsmes vieta Roma, tad viņš kļūdās. Raugi, ir tāda pilsēta, kuras senais nosaukums ir Vinjamairka, kas tieši to arī nozīmē – Mūžīgā pilsēta. Mūsdienās to dēvē par Tiauanako. Tā atrodas Bolīvijas plakankalnē, 21 kilometra attālumā uz dienvidiem no pasaulē vislielākā augstkalnu ezera Titikakas, gandrīz 4000 metru augstumā. Un tai visapkārt plešas klinšains plato, kur, tēlaini izsakoties, vienā dienā mēdzot notikt visi četri gadalaiki: no rīta – pavasaris, pusdienlaikā – vasara, vakarā – rudens, naktī – ziema…
Šī ir viena no visdižākajām Amerikas senajām pilsētām, kā arī viens no lielākajiem cilvēces noslēpumiem. No ilgus gadus veiktajiem meklējumiem un simtiem leģendu pētījumiem tā arī nav izdevies uzbūvēt “normālu stāstu”, kas spētu izskaidrot šīs pilsētas mīklaino likteni. Vēl joprojām nav īsti saprotams, kas bijuši tās būvētāji. Minētas ne tikai kečuas un aimaras tautas, bet arī tā dēvētās leģendārās megalītiskās impērijas pārstāvji, kas gan arī joprojām nav gluži pārliecinoši atrasta un fiksēta. Bet – nekādu uzskatāmu pierādījumu.
Ar šo pilsētu saistītas visfantastiskākās hipotēzes, tostarp arī dažādi vārdi. Piemēram, daži no eiropiešu kristiešu fanātiķiem, kuri pilsētā pabijuši 16. un 17. gadsimtā, apgalvojuši, ka paši savām acīm tur redzējuši – ne vairāk un ne mazāk! – Bībelē aprakstīto jūdu Ādama un Ievas pēdas. Līdz citiem nezin no kurienes atnākusi informācija par to, ka šo pilsētu savulaik uzbūvējuši gaišmatainie vikingi, kuru drakari bieži piestājuši Amerikas gan ziemeļu, gan dienvidu daļas piekrastē. Un bija arī tādi, kuriem labāk patika versija par to, ka Tiauanako būvējuši brašie Templiešu ordeņa bruņinieki, kuriem represiju dēļ nācies pamest Eiropu un kuri tādam iznākumam gatavojušies jau laikus, ierīkojot sev patvērumu Jaunajā Pasaulē.
Tostarp par savu teritoriju šo pilsētu uzskatīja arī Hitlera Trešais Reihs – kā vienu no āriešu rases pirmdzimtenēm. Tieši uz turieni hitlerieši 30. gados nosūtīja vienu no savām slepenajām ekspedīcijām, ko, protams, veidoja leģendārās pusokultās biedrības Anenerbe locekļi un ko sākotnēji itin nopietni atbalstīja arī SS virsvadītājs Henrihs Himlers. Vēlāk tapa teorijas, kas apgalvoja, ka Tiauanako savulaik uzbūvējuši citplanētieši (kā nu bez tā!), un tā tiem kalpojusi kā savdabīga bāze, viesnīca, tikšanās vieta ar savos noslēpumos iesvaidītajiem zemiešiem. Protams, arī šai hipotēzei nav rasti pat visniecīgākie pierādījumi.
Taču par šo pilsētu zināms gaužām maz. Atšķirībā no, piemēram, inku vai Čavanas impērijas, Centrālamerikas Mūžīgā pilsēta nebija vesela valsts, bet gan tikai atsevišķa pilsēta. Liela daļa pētnieku ir pārliecināti, ka tā pat īsti nav bijusi pilsēta ar dažiem simtiem iedzīvotāju, bet gan tikai savdabīgs svētceļotāju galamērķis, rituālu centrs, kurā noteiktā laikā katru gadu saplūda tūkstošiem svētceļotāju, kas vēlāk aizgājuši un nekad vairs nav atgriezušies savā svētnīcā. Proti, tā, it kā viņu dievs būtu nomiris vai pārcēlies uz citu vietu, uz kuru iepriekšējās avis vai nu ir, vai arī nav aicinātas līdzi. Pētnieki pauž, ka lielā mērā tieši tas var izskaidrot kādu šīs senās pilsētas īpatnību, proti, tajā nav atrastas dzīvojamās ēkas. Tā, it kā tur vispār cilvēki nemaz nebūtu dzīvojuši.
Toties ar savu vērienu un neparastumu pārsteidz tempļu komplekss, ko veido četras galvenās ēkas, kas uzbūvētas paaugstinātā laukumā, kura platība atbilst vidēja izmēra mūsdienu sporta stadiona platībai. Pirmā no šīm būvēm – dēvēta par Akanapu – ir 15 metrus augsta pakāpienveida piramīda ar 230 metrus garu pamatni. Tajā pat atrodas speciāls baseins ūdens uzglabāšanai, tāpēc piramīda nepieciešamības gadījumā varēja kalpot arī kā cietoksnis. Līdzās esošā būve – Kalasaija – ir jau platāks laukums, kas pacelts aptuveni trīs metru augstumā virs pārējā līmeņa aptuveni 1300 kvadrātmetru platībā un iegrožots ar četrskaldņu kolonnu rindu. Tieši šeit atrodas pasaulē pazīstamie Saules vārti, kuru attēlojums mūsdienās bieži rotā grāmatu vākus, kalendārus un plakātus. Šie vairākus simtus tonnu smagie vārti izkalti no gigantiskiem akmens bluķiem, kas dažviet sasnieguši trīs metru augstumu! Vārtu augšējo daļu rotā sarežģīts reljefs, kura centrā ir liela cilvēka figūra, no kura galvas vērsti saules stari, kas galā saplūst pumas attēlā.
Mūsdienu pētnieki uzskata, ka šī figūra bijusi Tiauanako augstākā dieva attēlojums, un tāds dievs varējis būt lielais un viszinošais Kon Tiki Virkoča – pasaules radītājs. Atveidojumā apģērbā pat saskatāmi sīkāki pumas, kondora un dažādu zivju attēli. Bet abpus galvenās dievības veidolam izvietoti 48 cits citam līdzīgi “cilvēka–kondora” attēli, kurus daudzi pētnieki dēvē par “putniem–raudātājiem”.
Šajā senajā pilsētā ir vēl vieni noslēpumaini vārti – Puma Punku (“Pumas vārti”), kas uzbūvēti no vismaz 150 tonnas smagiem akmens blokiem. Daudzi ievērojamākie mūsdienu parapsihologi, mediji un ekstrasensi pauž pārliecību, ka abi šie gigantiskie vārti patiesībā ir durvis–arkas uz citām pasaulēm un citām laika dimensijām, un tos savulaik uzbūvējuši senie magi, proti, līdzīgi ēģiptiešu piramīdām, britu Stounhendžai un citiem tamlīdzīgiem megalītiskajiem veidojumiem visā pasaulē. Amerikas Mūžīgajā pilsētā slejas arī milzīgi akmens monumenti, kas vēlāk nodēvēti senajai pagāniskajai Amerikai ne gluži piemērotos vārdos – “Mūks”, “Bīskaps” un citos, kā arī vislielākās tā dēvētā pirmskolumba Amerikas perioda akmens statujas, kas izmēru ziņā pārspēj pat noslēpumainās gigantiskās olmeku akmens galvas. Tās nodēvētas to pētnieku vārdos, kuri pirmie tās aprakstījuši, piemēram, Beneta monolīts un Ponsē Sanhinesa monolīts. Jāpiebilst, ka pirmais ir vairāk nekā septiņus metrus augsts, uz taisnstūrveida galvas ir kaut kas līdzīgs kronim, savukārt no acīm it kā plūst asaras.
Viena no lielākajām Tiauanako mīklām ir – kā tā vispār varēja tikt uzbūvēta attiecīgajā vietā. Lai tikai nogādātu gigantiskos akmens bluķus no akmens lauztuvēm, no kurām vistuvākā atrodas aptuveni sešu kilometru attālumā, būtu vajadzīgs daudzu cilvēku vienlaikus pielietots spēks, un pati būvniecība prasītu vismaz vairākas desmitgades. Kas bijuši šie cilvēki, kuri spējuši uzbūvēt tādas gigantiskas būves, neizmantojot kaut vai mūsdienās zināmo tehniku, ar kuru, kā pauž speciālisti, nemaz visu nevarētu iespēt? Cita mīkla ir šāda: kur gan palikuši, uz kurieni aizgājuši visi šie būvētāji? Jo Tiauanako ir tās “jaunais” nosaukums, ko pilsētai piešķīruši inki un kas burtiski nozīmē “Mirusī pilsēta”. Bet ir zināms, ka laikā, kad šo pilsētu atrada inki, tā jau sen bija pamesta…
Mūsdienu zinātne spējusi noskaidrot tikai ļoti aptuvenu laiku, kad varējis būt vērojams šīs pilsētas uzplaukums – 3.–10. gadsimts. Bet varbūt runa ir par virkni šāda veida pilsētu, no kurām pārējās vēl nemaz nav atrastas un kurās tūkstošgadēm ilgi līdz ar seno dievu piešķirtajām slepenajām Visuma zinībām notikusi valdošo cilšu nomaiņa. Katrā ziņā lielākā daļa pētnieku uzskata, ka Mūžīgā pilsēta patiešām ir vissenākā pilsēta Amerikas kontinentā.
