Atsakās no iešanas dušā, telefonu lādē ārpus mājām: cilvēki kļūst arvien radošāki, meklējot jaunus veidus, kā ietaupīt 21
Pēdējā gada laikā arvien aktuālāks kļuvis jautājums par dažādu resursu taupīšanu. Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši dažādus pamatprincipus, kas palīdz ietaupīt. Aptauja liecina, ka 38% cilvēku visvairāk cenšas samazināt izdevumus, kas saistīti ar elektrības patēriņu.
Tāpat daudzi rūpīgāk plāno maltītes un lielākus pirkumus. Inflācija un nepieciešamība taupīt visvairāk ir skārusi sabiedrības vidusslāni. Jaunieši, noslēdzoties apkures sezonai, raugās nākotnē optimistiski, tomēr eksperti uzsver, ka iespējas resursu patēriņa samazināšanai vēl nav izsmeltas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka pēc izaicinājumiem pilnās ziemas 14% Latvijas iedzīvotāju joprojām nezina, kā ietaupīt, turklāt īpaši bieži taupīšanas prasmju trūkst jaunākajiem respondentiem (28%), kuri tai pašā laikā atzīst, ka ir noguruši taupīt (43%). Visvairāk gados jaunāki cilvēki taupa uz pārtikas rēķina – krietni vairāk nekā respondenti vecumā no 55 līdz 74 gadiem.
Lielāko ietaupījumu veido samazinātais elektrības patēriņš
Aptaujā noskaidrojies, ka 2 no 5 Latvijas iedzīvotājiem taupa elektrību. Energoefektivitātes eksperts Anrijs Tukulis šai sakarā atgādina latviešu sakāmvārdu “ratus taisi ziemā, ragavas – vasarā”. Tas nozīmē, ka par nākamo ziemu vajadzētu domāt jau tagad un nevajadzētu piemirst par energoefektivitāti arī vasaras laikā. Tas ir īpaši būtiski tāpēc, ka dažu energoefektivitātes pasākumu īstenošana var aizņemt ilgāku laiku. Piemēram, ūdens sildītāju noteikti vajadzētu mainīt vēl siltajā sezonā, nevis tad, kad jau pienāk pirmais lielais rēķins.
“Lielākā daļa no mums jau zina, kādi paradumi ļauj efektīvāk ietaupīt, bet svarīgi spēt tos mainīt. Eksperti saka, ka ir nepieciešamas vidēji 30-50 dienas, lai jaunais paradums kļūtu par ieradumu. Es iesaku sākt ar mazajām lietām. Jebkurā mājsaimniecībā var aptuveni par 10% samazināt elektrības patēriņu, mainot paradumus. Ir iespējams atrast daudz veidu, kā padarīt savu mājokli energoefektīvāku un mazināt patēriņu, nezaudējot ērtības. Var piemēram, pilnībā izslēgt ierīces, kuras tajā brīdī netiek lietotas, vārīt tējkannā tikai tik daudz ūdens, cik tiešām ir nepieciešams, uzstādīt ūdens sildītāja temperatūru 55-59 °C robežās. Tas viss neietekmē ikdienas komfortu, bet ietaupa resursus,” stāsta A. Tukulis.
Nepalaid garām iespējas ietaupīt, vienlaikus baudot siltumu
Trešā daļa aptaujas dalībnieku apgalvojuši, ka pēc cepeškrāsns lietošanas atstāj tās durtiņas vaļā, lai siltums izplatītos telpā. Tāpat populārs veids, kā taupīt siltumu, ir samazināt vēdināšanas laiku telpās (28%), tomēr eksperti uzsver, ka ir būtiski nodrošināt labu ventilāciju, lai nezaudētu gaisa kvalitāti. Viens no faktoriem, kas ietekmē mājokļa ventilāciju, ir aizkari.
“Noslēdzoties apkures sezonai, mājoklis var šķist pavēss. Bet telpas var padarīt omulīgākas, prasmīgi izmantojot aizkarus, kuri neļauj siltumam izkļūt ārā, turklāt ir lielisks interjera papildinājums. Var eksperimentēt, liekot aizkarus kārtās, kombinējot plānākus un biezākus audumus,” iesaka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus.
Nelielas pārmaiņas var radīt lielu efektu
Aptaujas rezultāti liecina, ka sievietes bieži vien pavada vairāk laika mājās un vairāk domā par dažādiem veidiem, kā varētu ietaupīt. 38% Latvijas iedzīvotāju taupības nolūkos ir atteikušies no mazgāšanās vannā un izmanto dušu, 19% saka, ka taupa ūdeni tualetē, bet 11% cenšas uzlādēt telefonu un citas mobilās ierīces ārpus mājām.
Cilvēki kļūst arvien radošāki, meklējot jaunus veidus, kā ietaupīt. Darius Rimkus atgādina, ka pat šķietami sīkumi var būt ļoti efektīvi: “Jaucējkrāns ar aeratoru var palīdzēt samazināt ūdens patēriņu gluži nemanot, jo aerators samazina ūdens plūsmu, bet ne spiedienu. Ūdeni var ietaupīt arī, to lietojot atkārtoti, piemēram, no dārzeņu mazgāšanas palikušo ūdeni izmantojot telpaugu laistīšanai. Ievērojams ietaupījums ir arī nemazgāt traukus tekošā ūdenī un tualetē uzstādīt tvertni ar divām pogām, lai varētu izvēlēties nepieciešamo ūdens daudzumu.”
Tāpat ietaupīt palīdz arī ar tālvadības pulti vadāmi risinājumi, kuri neprasa lielus ieguldījumus. No attāluma var ne tikai ērti izslēgt nevajadzīgo apgaismojumu, bet arī atvienot ierīces, kas tajā brīdī netiek nelietotas.
“Aptaujas rezultāti parāda, ka cilvēki taupības nolūkā drīzāk atsakās no iepirkšanās, izklaides un ceļošanas, nevis maina paradumus. Mēs gan vēlētos, lai mūsu mājoklis palīdzētu taupīt resursus, bet bieži neprotam saskatīt iespējas kā to pareizāk darīt. Reizēm pietiek ar pavisam vienkāršām izmaiņām, lai samazinātu rēķinus. Tas ir iespējams, piemēram, ar viedajiem risinājumiem, tomēr tie Latvijā vēl nav tik populāri – tos izmanto tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Tāda pati aina paveras arī Lietuvā un Igaunijā, tāpēc uzlabojumi šai jomā ir iespējami ne tikai pie mums, bet arī tepat kaimiņos,” uzsver Darius Rimkus.
Tiešsaistes aptauju IKEA uzdevumā veica Norstat. Aptauja tika veikta 2023.gada janvārī un februārī, un tajā piedalījās 1000 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.
