Brīvdabas pasākumi Latvijā dabu vēl nebojā 0
Lielākajai daļai iedzīvotāju nezinot, Latvijā norisinās daudzi interesanti un tiešām noderīgi Eiropas projekti. Viens no tādiem ir Siguldas novadā īstenotais projekts “Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN), kas sadarbībā ar vēl 12 citām Eiropas valstīm, to skaitā Itāliju, Spāniju, Lielbritāniju, Lietuvu un Nīderlandi, pētniecību sāka pagājušajā gadā.
Tā mērķis ir iepazīties, izpētīt un izdarīt secinājumus ne tikai par ieguvumiem, ko sniedz lielu festivālu un pasākumu organizēšana, bet arī ar iespējamajiem kaitējumiem pilsētvidei un dabai. Svarīgi dažādu pasākumu un festivālu ietvaros ir domāt ne tikai par ekonomiskajiem ieguvumiem, bet arī par citiem indikatoriem, kas atstāj paliekošas sekas.
Bojājumi videi nav konstatēti
Aptaujājot festivālu organizatorus, izrādās, ka vērā ņemami bojājumi pēc pasākumiem netiek konstatēti. Piemēram, pie jūras notiekošo festivālu “Positivus” un “Summer Sound” organizatori norāda, ka kāpu teritorijas tiek norobežotas un piekļūt pludmales zonai apmeklētāji var tikai pa speciāli izveidotām koka laipiņām. Tādējādi kāpu izmīdīšana un nogruvumi festivāla laikā ir novērsti.
Arī telšu pilsētu un autostāvvietu teritorijas tiek sakoptas pirms un pēc pasākuma, kas nereti ir ieguvums šo zemju īpašniekiem.
Tā Salacgrīvā lielā telšu pilsēta un autostāvvieta atrodas uz privātīpašnieka lauksaimniecības zemes, kas ikdienā netiek izmantota. Lai tā būtu darba kārtībā, “Positivus” ir investējuši līdzekļus ceļu līdzināšanā un zāles pļaušanā, stāsta viens no festivāla organizatoriem Ģirts Majors.
Elīna Šleinere, kas ir pasākumu aģentūras “Pareizā ķīmija” projektu vadītāja un viena no festivāla “Laba daba” organizatorēm, norāda, ka viņu organizētā pasākuma publika ir kulturāla, tāpēc arī nav konstatēti nekādi vides kaitējumi atpūtas kompleksā “Ratnieki”, kur jau ceturto gadu norisinās šis festivāls.
Šogad visiem festivāliem nelielas problēmas esot sagādājis stiprais lietus, kas pie skatuvēm zālienu pārvērtis dubļu segumā. Tādēļ festivāla “Positivus” organizatoriem šī ir bijusi pirmā reize sešu gadu laikā, kad jāveic papildu investīcijas, lai atjaunotu futbola laukuma zālienu, kas atrodas festivāla teritorijā.
Lielais bubulis jeb atkritumi
Pamatproblēma, kas saistās ar festivālu organizēšanu un vides sakopšanu, ir atkritumu izvešana un pārvadājamo tualešu uzstādīšana un izvešana. Visu festivālu organizatori ir vienisprātis, ka izmaksas par kārtības nodrošināšanu festivāla laikā un pēc tā ir augstas, taču uz tā rēķina netiek taupīts.
“Positivus” festivāls norisinās Salacgrīvas jūras piekrastē, kas tā apmeklētājiem un dalībniekiem dod iespēju izbaudīt vasaras sauli un silto laiku. Festivāla mājas lapā norādīts, ka tas ir “lielākais un nozīmīgākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijā”, kam droši var piekrist, jo to pierāda lielais apmeklētāju skaits – 2012. gada festivāla pirmo dienu vien apmeklēja nepilni 25 tūkstoši skatītāju.
Atkritumu savākšana, izvešana un likvidēšana, darbaspēka atalgojums un sanitārie pakalpojumi, kas iekļauj tualešu uzstādīšanu un tīrīšanu, “Positivus” organizatoriem veido milzīgu budžetu – aptuveni 30 000 latu.
Ēriks Pīlādzis ir pārliecināts, ka atkritumi ir jāvāc regulāri, kas viņa organizētajā festivālā tiek darīts, taču situācija, kad kaut kas mētājas zemē vai ir iemests dīķī, jāpieņem par normu, jo lielos pasākumos tā notiek. “Vienkārši viss ir jāsatīra, un nekādas vainas nav,” tā festivāla organizators.
Festivāls “Laba daba”, kas vidēji abās dienās kopā pulcē 10 tūkstošus apmeklētāju, skanējuma ziņā nedaudz atšķiras no citiem Latvijas festivāliem – šeit dominē regeja, etnofolka, pankroka un citi mūzikas stili. Organizatori īpaši piedomā, lai festivāls būtu videi draudzīgs – katram apmeklētājam pie ieejas izsniedz pārnēsājamos pelnutraukus, lai zālienā nebūtu tik daudz cigarešu izsmēķu. “Tie ir kompakti savācami un pēc tam ir daudz vieglāk sakopt zālienu,” norāda Elīna Šleinere. Arī šis festivāls domā par saviem apmeklētājiem un viņu komfortu, tāpēc tualetes tiek mazgātas rītā un vakarā, atkritumi izvesti regulāri, un tas viss kopā veido aptuveni 3000 latu lielas izmaksas.
“Summer Sound” idejas autors Uldis Akselrods norāda, ka vide ap festivāla teritoriju Liepājas Jūrmalas parkā tiek sakopta gan pirms, gan pēc festivāla un nereti tā ir vēl labākā kārtībā nekā iepriekš.
Pašvaldības apmierinātas
Festivālu organizatori ir izveidojuši ciešu sadarbību ar pašvaldībām un to teritoriju īpašniekiem, uz kuru zemes norisinās vasaras spilgtākie un apmeklētākie pasākumi. Gan Liepājas, gan Salacgrīvas pašvaldības ar organizatoriem un viņu veiktajām aktivitātēm vides sakopšanā ir apmierinātas un norāda, ka līdz šim nekādu domstarpību nav bijis.
Salacgrīvas domes priekšsēdētājs Jānis Cīrulis norāda, ka festivāls ir lieliska reklāma pilsētai. “Positivus” ir lieliska iespēja vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem gūt papildu ienākumus, jo festivāla laikā rodas jaunas darba vietas un daļai uzņēmumu šie ieņēmumi atsver klusos ziemas mēnešus, kad pilsētā nav tik daudz darba, stāsta Jānis Cīrulis.
Festivāli “Laba daba” un “Pīlādzis” norisinās privātīpašumos, tāpēc visu atbildību par to sakopšanu uzņemas organizatori. Divas dienas “Laba daba” piedāvāto atpūtu apmeklētāji bauda atpūtas kompleksā “Ratnieki”, kas atrodas Līgatnes novadā. Kompleksa pārvaldnieks Jānis Šteins uzsver, ka “daba būtībā paliek tāda, kāda tā bija pirms tam, jo šis ir labdabīgs festivāls, kur nekas netiek lauzts un bojāts”.
Tikai pseidoproblēma?
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja un projekta ZEN galvenā koordinatore Jolanta Borīte stāsta, ka līdz šim projekta ietvaros izpētīti pašu novadā notiekošie pasākumi, piemēram, Siguldas Opermūzikas svētki. Tie ir projekta pozitīvais piemērs, jo festivāla ietvaros veikti ievērojami uzlabojumi Siguldas pilsētvidē. Lielākā daļa citu projektā iesaistīto valstu nevar lepoties ar ieguvumiem vien, jo viņu festivālus apmeklē ievērojami lielākas cilvēku masas, kas rada vairāk kaitējuma, tāpēc Latvijai ir iespēja mācīties no kaimiņu pieredzes un paņēmieniem, kā tikt galā ar festivālu negatīvajām blakusparādībām – atkritumu likvidāciju, lielu enerģijas patēriņu, augstu trokšņa līmeni, apkārtējās vides postījumiem utt.
Šā gada augustā Siguldā ieradīsies visas projekta partnervalstis, lai kopīgi apspriestu iegūtos datus un dalītos gan ar savu pozitīvo, gan negatīvo pieredzi. Tikšanās laikā plānots, ka vienu dienu tiks paplašināta darba sanāksme, kurā varēs piedalīties katrs interesents.
Projekta fināls paredzēts 2014. gadā, un tā gala produkts būs ieteikumu rokasgrāmata pasākumu organizatoriem, kam pievērst uzmanību un kā novērst iespējamās problēmsituācijas, izmantojot ne tikai Latvijas, bet arī starptautisko pieredzi. “Latvijā par tādām lietām vēl nedomā un šo tēmu sauc par pseidoproblēmu, taču kaut kad tā skars arī mūs,” norāda projekta ZEN vadītāja.
Pašreiz sāktas sarunas ar Latvijas Pasākumu producentu asociāciju par viņu palīdzību komunikācijā ar Latvijas festivālu organizatoriem, lai varētu analizēt kopējo situāciju pie mums un noskaidrot, kā šie pasākumi ietekmē vides kopējo izaugsmi un degradāciju, stāsta J. Borīte.
Šis projekta gads saistās ar dažādu speciālistu un ekspertu piesaisti, lai varētu iegūt situācijas kopainu un izdarīt secinājumus. Tāpat ir panākta vienošanās ar Latvijas Universitātes Socioloģijas fakultāti un tās doktoru Aivaru Tabūnu par sadarbību un studentu iesaistīšanu liela mēroga Latvijas festivālu analīzē.
