1940. gada 8. martā. Rīdziniekiem jāpārceļas uz laukiem un kūdras purviem 0
Pirms 80 gadiem “Jaunākās Ziņas” informēja: “Tirdzniecības un rūpniecības departaments un darba aizsardzības pārvalde uzaicinājusi visu uzņēmumu īpašniekus rūpīgi apsvērt jautājumu par uzņēmumu darbības sašaurināšanu vai pārtraukšanu vasarā. Tas jādara tādēļ, lai nākošā ziemā nodrošinātu darbu uzņēmumiem, bet strādniekiem normālu izpeļņu pie nesamazināta darba stundu skaita.
Pārtraucot vai sašaurinot darbus vasarā, uzņēmumiem būtu dota iespēja sagādāt un uzkrāt vajadzīgās izejvielas, lai rudenī ražošanu atkal varētu atjaunot pilnos apmēros. Darbu sašaurināšana vai pārtraukšana iekārtojama no 1. maija līdz 1. septembrim, kad daudz strādnieku vajadzīgs lauksaimniecības, kurināmā materiāla sagatavošanas un citos vasaras sezonas darbos. Kā zināms, šajos sezonas darbos nodarbinātiem strādniekiem, atgriežoties atkal Rīgā, būs garantēta agrākā darba vieta un izpeļņa.”
Otrā pasaules kara izraisītā izejvielu un kurināmā trūkuma dēļ 1940. gada pirmajos mēnešos Latvijas rūpniecība bija nonākusi dziļā krīzē.
Daudzas rūpnīcas strādāja vien trīs dienas nedēļā; saruka algas, auga sociālā spriedze.
Kā atzīmējis vēsturnieks, profesors Aivars Stranga: “Līdz šim valstī bija viena, bet ļoti smaga un praktiski gandrīz neatrisināma problēma – laukos bija darbs, bet trūka darbaroku, taču tagad, ekonomiskajai krīzei padziļinoties, radās cita, ne mazāk smaga problēma: pilsētā bija darbarokas, bet aptrūkās darba un auga bezdarbs.”
Valdības līmenī to izlēma risināt, lauku darbu sezonai sākoties, daļu rūpnīcu strādnieku nosūtot palīgā zemniekiem vai arī rakt kūdru, ko toreiz līdz ar malku plaši izmantoja kā kurināmo kara dēļ deficīto akmeņogļu vietā.
Aprīļa vidū lēsa, ka uz laukiem bezalgas atvaļinājumā vismaz uz 4 mēnešiem nosūtāmi ap 7000 strādnieku.
1939. gadā kūdru raka ap 3000, bet 1940. gadā prognozēja, ka tas būs jādara jau aptuveni 10 tūkstošiem. 3. maijā rakt kūdru devās pirmā strādnieku grupa no a/s “Vairogs” un a/s “Dzirnavnieks”. Strādnieki kurnēja, ka tos dzen “spaidu darbos”, turklāt samaksa kā kūdras purvos, tā lauku darbos bija mazāka par pilsētu fabrikās saņemto.
