Kas jāzina studentam, kurš strādā, bet nepieciešams mācību atvaļinājums? 2
“Studēju universitātē vakaros, bet dienā strādāju. Nesen radās konfliktsituācija ar darba devēju, kurš negrib mani laist mācību atvaļinājumā, jo neesot, kas strādā. Vai tā drīkst darīt? Kuros gadījumos darba devējam ir jāpiešķir mācību atvaļinājums? Vai tiešām man tas jāņem uz sava rēķina?” — tā jautā rīdziniece Sabīne Gribule.
Darba likums nosaka, ka darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to. Ja darba līgumā vai koplīgumā iespējamās brīvās dienas mācībām nav minētas, darba devējs var arī atteikties.
Taču valsts noteikto pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai gan ir jāpiešķir 20 darba dienu ilgs mācību atvaļinājums ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Akorda algas gadījumā šo atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.
Tostarp Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz, ka amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas:
• piešķir mācību atvaļinājumu studiju galapārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (arī tādēļ, lai varētu sagatavoties šiem pārbaudījumiem, izstrādāt un aizstāvēt bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas;
• var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām mācību gadā semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei, saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, ja tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
