– Vai Krievijā jūs neuztver kā uzņēmēju no naidīgas valsts? 2
– Kad ir vajadzīgas atļaujas, tad dažkārt tās ir grūti saņemt. Šajos procesos ir jārisina “asie stūri”. Ja runājam par cilvēkiem, nevis valsts iestādēm, tad mūs uztver kā pakalpojuma sniedzēju, mūs atzīst par labākiem nekā vietējos pasažieru pārvadātājus. Cilvēki šajās valstīs brīnās, ka autobusā var iet uz tualeti. Nerunājot par to, ka ir labi sēdekļi, ka autobusi ir tīri, nav 50 vietu ietilpības autobusā sasēdināti 60 pasažieri, lai vairāk pelnītu. Skaidrojam, ka labāk vedīsim 50 cilvēkus labi, nevis 60 slikti, un cilvēki par to brīnās. Arī šoferu izturēšanās pārsteidz – viņi sasveicinās, pasaka “paldies” un “lūdzu”, paņem bagāžu. Ar šādu vēsti dodamies uz šīm valstīm.
– Kādā virzienā attīstīsies pasažieru pārvadājumi?
– Lielais slogs, kas visiem ir jāpilda, ir ekoloģiskās prasības. Tas ir neredzams, tomēr dārgs slogs. Ir jāsaprot, ka “Euro 6” dzinēji nav lēti. Atgāze tiem ir tāda, kā smej vācieši – iebraucot pilsētā ar netīru gaisu, autobusi, izlaižot to caur sevi, caur izpūtējiem pūš gaisu bez izmešiem. Tas ir neticami, tomēr tā ir. Neticami, tomēr, izmantojot tīros dzinējus, enerģijas patēriņš kāpj. Tas tāpēc, ka ir jāsadedzina izmeši. Gaiss kļūst tīrāks, tomēr vajag vairāk enerģijas. Tātad par tīru, sakoptu vidi ir jāmaksā. Lūk, piemērs. Vidēji liels autobuss tērē 30 litrus dīzeļdegvielas 100 kilometru braucienam. Ja būtu ļoti veci motori, tad tērētu 24 litrus.
Mēs esam devuši iespēju autobusu izmantot arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, braukt invalīda krēslā uz vajadzīgo galapunktu. Mums īpaši aprīkoti ar liftu ir 10 no 40 vietējās satiksmes autobusiem un, pasūtot šo pakalpojumu 36 stundas agrāk, var šo pakalpojumu izmantot. Sākam šos autobusus izmantot arī starptautiskajos maršrutos. It kā daudziem neredzami, tomēr arī tie ir valsts sasniegumi pēdējos 20 gados.
