– Nesen starptautiskajā reisā no Pērnavas uz Rīgu Lietuvas pārvadātāja “Toks” šoferis, aizbildinoties ar bojātu kases aparātu, neizsniedza biļeti. 2
– Mums pirmajā vietā ir pasažieru drošība, seko komforts (laipns šoferis, autobusā atbilstoša temperatūra), biļešu maksa, tātad, vai šoferis izsniedz biļeti, ir vien trešajā vietā. Mēs atrodamies starp cilvēkiem, esam sabiedrības spogulis. Ja nav kases aparāta, var izrakstīt biļeti. Ja grib, var izdarīt visu.
Pasažieri arī ir dažādi. Piemēram, nāk pie mums un teic, ka vēlas atgūt naudu par biļeti, bet maksāts ir ar zagtu maksājumu karti. Nav tik vienkārši. Dažkārt nogaidām, lai būtu droši par pareizu risinājumu.
– Par ko pasažieri sūdzas?
– Cilvēki sūdzas par visu ko. Piemēram, nevar saprast, kā tualetē ieslēgt gaismu. Kaut šķiet vienkārši – ir jāienāk tualetē, jāaiztaisa durvis, jāpagriež rokturis un gaisma ieslēgsies. Autobusu ražotājs taupa elektroenerģiju, nevēlas, lai gaisma visu laiku degtu. Patlaban zīmējam norādes uz rokturiem, lai būtu vienkāršāk saprotams.
Mēs gada laikā pārvadājam 700 000 pasažieru. Mēs esam latvieši, tomēr Latvijas pasažieru īpatsvars veido vien aptuveni 10%. Visvairāk cilvēku vedam no Polijas uz Vāciju. Autobuss brauc no Rīgas līdz Štutgartei, pieturvietās Polijā uzņem pasažierus un ved arī atpakaļ. Labā ziņa – poļi un vācieši uzskata, ka mūsu servisa līmenis ir ļoti augsts. Tas tāpēc, ka mēs, konkurējot Latvijā, viens otru esam uztrenējuši. Tālajos reisos mums ir stjuartes, kas runā vairākās valodās. Noteikti ir internets, autobusos ir lieli attālumi starp sēdekļiem, noteikti ir multimediju sistēmas, tātad cilvēks var pavadīt laiku patstāvīgi.
