Franks Gordons: Kā panākt, lai “augstprātīgā Maskavija” un Eiropa ierastos Sibīrijā 27
Septembrī Skotijā paredzēts referendums par šī vēsturiskā novada atdalīšanos no Lielbritānijas. Skoti runā tai pašā angļu mēlē, bet daudzi no viņiem cer, ka neatkarīga Skotijas valsts gūs lielāku daļu no ienākumiem, ko dod naftas un gāzes atradnes tuvējos Ziemeļjūras ūdeņos, nekā tagad, kad, viņuprāt, “pārāk daudz tiek centram Londonā”.
Šai sakarā pelna ievērību raksts, kas parādījies respektablā Maskavas laikrakstā “Vedomosti” un veltīts ne jau Skotijai, bet Sibīrijai. Manuprāt, te ir saskares punkti, kas vedina uz pārdomām.
Raksta autori – bijušais Krasnojarskas novada gubernators, Krievijas Valsts domes deputāts Valerijs Zubovs un ekonomikas zinātņu doktors Vladislavs Inozemcevs – norāda: “Mums šīsdienas Krievija ir divu teritoriju konglomerāts: vēsturiskais centrs (Maskavija) un milzīga kolonija austrumos (Sibīrija).”
Zubovs un Inozemcevs uzskata, ka “augstprātīgajai Maskavijai laiks pievērst uzmanību savai kolonijai (bez kuras produkcijas Krievijas eksports būtu mazāks nekā Čehijas Republikai”.). Patlaban, uzsver raksta autori, “Sibīrija un (Krievijas. – F. G.) Tālie Austrumi dod apmēram 390 no Krievijas eksporta 527 miljardiem dolāru”. Un kur aiziet no eksporta iegūtie līdzekļi? Tie tiek “Sočiem, Čečenijai un varas struktūrām”, atbild autori.
Zubovs un Inozemcevs aicina piesaistīt uzņēmīgus investorus tai Krievijas daļai, kas atrodas aiz Urāliem, “un Eiropa (!) pati ieradīsies Sibīrijā”. Raksta autori dod smalku mājienu lasītājiem: “Krievija ir analoģiska Portugālei 19. gadsimta sākumā, kad galvenās bagātības nāca no kolonijas, bet lēmumi tiek pieņemti impērijas centrā. Iznākums ir zināms: Brazīlija atdalījās no Portugāles, un pēdējā tagad uz tās (Brazīlijas. – F.G.) fona izskatās kā ekonomisks pigmejs.”
Tātad – atdalīt Sibīriju no Krievijas. Un tālākā perspektīvā, liek saprast autori, “radīt kopā gan ar eiropiešiem, gan ar amerikāņiem Ziemeļu aliansi”.
Klaji “ķecerīga” un diezgan interesanta vīzija, vai ne?
