Klausīt treneri jūtūbu 0
Sportošana kopš bērnības ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa, vitāla nepieciešamība. Kādreiz trenējos basketbolā, aizrāvos ar aerobiku. Tagad man patīk skriet, vingrot un jogot. Tad domāju tikai par to, kā kustas ķermenis, izjūtu katru muskuli.
Mani gandarī vingrošanas nodarbības, ko vada profesionāls treneris. Pēc šāda treniņa atklāju sevī tādus muskuļus, par kuriem pat neesmu nojautusi. Treneris visu pasaka priekšā, pat to, kurā brīdī jāieelpo un jāizelpo.
Pašlaik man trenera vietā ir draugs jūtūbs, tur ir bezgala daudz videosižetu, kuros kāds rāda priekšā vingrinājumus. Atliek vien darīt sev ērtā laikā un vietā.
Ja nav laika jaudīgai vingrošanai, varu kaut vai soļot uz vietas vai pa dārzu. Rokas pa gaisu, kājas ritmiski kustas. Pēc sportošanas jūtu sevī īpašu dzīvīgumu. Esmu mundra, asinis riņķo, dzīve dzirkstī.
Paplašināt robežas jogā
Man ļoti patīk joga, tā dod mieru prātam. Agrāk mazliet vīpsnāju par visiem tiem omm, jogas filozofija šķita kaut kas pārspīlēts. Esot gaidībās, apmeklēju jauno māmiņu jogu un sapratu, cik labi iedarbojas mantras om skandēšana, šī vibrācija palīdz iegūt mieru, rada harmoniju.
Uz galvas stāvēt gan pagaidām nemāku. Vai to vajag? Tas ir izaicinājums. Jogā itin bieži cilvēks balansē uz robežas – it kā vairs nespēj, bet vēl var, un tā robeža visu laiku paplašinās.
Līdzīgi ir ar zaļo dzīvesveidu. Māki mājās pagatavot dabisku saldējumu? Tad varbūt pamēģini arī uzcept rupjmaizi! Ja izdevās, pagatavo sejas krēmu, uzvāri ziepes… Ej arvien tālāk, paveic vairāk laba sev un tīrākai, zaļākai dzīvošanai.
Piedzīvot mieru pirtī
Ir lieliski, ka esam latvieši un mums ir latviska pirts. Bērnībā katru sestdienu gājām pirtī. Toreiz šķita par daudz karsti, nepatika, ka per ar slotām, mēs ar brāļiem skaļi bļāvām.
Paaugos, un pirts ļoti iepatikās. Miers, ko tur rodu. Sajūta, kad iznāku laukā tīra un balta. Āda tik maiga, un pati tāda viegla.
Dodos pērtuvē, kad vēl nav karsts, grādi ir zemi, lāva varbūt pat īsti nav uzsilusi. Guļu, pamazām silstu kopā ar dēļiem. Tā iespējams izsvīst ļoti dziļi, sviedri ir trekni un sāļi. Tik piesātināti, ka šķiet – kur tādi vispār radušies, biju taču gana tīra.
Man patīk zaļās slotiņas vasarā. Staigāju apkārtnē un griežu to, ko tobrīd kārojas. Varbūt šodien gribu divas slotiņas, varbūt sasiešu vairāk, bet varbūt visu lāvu noklāšu ar zālītēm. Esmu pirtī, kas pārpilna skurbinošas smaržas.
