– Redziet, lietojam vārdu Kučinskis, nevis Baltijas valstu savienība. Višegradas valstu vārdam ir svars, bet ko lai panāk vienatnē? 5
– Ļoti gribētos, ka ir iespējama Baltijas un ziemeļu valstu savienība. Šis ir tas laiks, kad par to jāpadomā.
– Varbūt jāveido Višegradas un Baltijas valstu savienība?
– Man valdībā esot, tolaik ministru līmenī bieži darbojās Baltijas un ziemeļvalstu formāts. Mums ir vismaz viena kopīga dimensija ar Višegradas valstīm – ģeopolitiskie apdraudējumi no Putina.
– Bet pagaidām sakām – Kučinskis. Viens gab. Kučinskis.
– Mūsu ārlietu ministrs ilgi ir amatā un zina iespējas, kādā formātā meklēt un atrast sadarbību. Nezinu, vai to grib. Latvijā pieņemtā kārtībā parasts skatīties Vācijas interesēs, bet varbūt der vairāk padomāt par Latvijas interesēm.
– Rinkēviča kungs aizvien uzsvēris, ka risinājumi jāmeklē visām valstīm kopīgi.
– Tā tas nestrādā. Ne velti Višegradas grupa pēdējo divu gadu laikā ir sastrādājusies intensīvāk – kopš bēgļu krīzes. Viņi iedarbinājuši minisavienību, Baltijas, ziemeļu valstīm jāmēģina līdzīgi. Mazām valstīm savienībā objektīvi ir mazākas iespējas. Vienīgā izeja – atrast pietiekamu skaitu uzticamu domubiedru.
– Laikam kaut kas jādara, ja patiesi grib pārmaiņas, nevis tikai tupēt savā alā. Te daudzina par “Brexit” doto mācību, par kļūdām, kas jālabo. Un kurš Eiropas Savienībā tās labos?
– Ceru, ka Junkers visu termiņu amatā nebūs.
– Gaidīsim nākamās mācības, piemēram, galēji labējo uzvaras vēlēšanās, Lepēnu par prezidenti?
– Ja “Brexit” tiktāl ņem vērā, ka jauno britu valdību pārrunās nepazemo un nespiež uz ceļiem, ja atzīst – jūs kļūdījāties, mēs kļūdījāmies, tāpēc meklēsim jaunus saprašanās ceļus – tad var nobrucināt populistu aktivitātes un attālināt no uzvarām vēlēšanās. Savukārt Junkers ar savu uzstājību tikai piemet pagales populistu sakurtajam ugunskuram. Tā nevar nomierināt Eiropu.
