– Jūs par atdodamām saucat funkcijas, kuras Brisele vēl nemaz nav pārņēmusi. Uzkrītošs diktāts redzams vienā lietā – kļūdainā migrācijas politika, kad ar obligātām kvotām katrai valstij uzspiež zināmu skaitu bēgļu. 5
– Esam cīnījušies pret, un obligātās kvotas nav pieņemtas, kaut arī Junkera priekšlikums vēl uz galda. Tās ir brīvprātīgās. Obligātās pagaidām izdevies nobremzēt.
– Vienalga, kā sauc, nav normāli, ja Latvijai spiež pieņemt 776 cilvēkus, kuri varbūt nemaz nevēlas pārcelties uz šejieni. Kur ir tā pārvietošanās brīvība, ka eiropietim robežas vaļā, bet bēgli kā vergu atvedīs un “piesies” Latvijai?
– Jā, šī pretruna ir iestrādāta Junkera priekšlikumā, ja piespiedu kvotu savieno ar otrreizējās kustības aizliegšanu. Tas var novest arī pie Šengenas brīvās cilvēku kustības zonas noārdīšanas.
– Briselei pārmet normatīvismu, kliedz – atdodiet kompetences vietējo valdību rokās! Piedodiet, vai to sakām mēs, kuri neprot samaksāt algas 23 tūkstošiem skolotāju? Mēs, kuri kārto valsti pēc OECD un Pasaules bankas rekomendācijām? No to iedzīvotāju redzesleņķa, kuri vēlētos labklājīgāku un tiesiskāk pārvaldītu valsti, nacionālajai valdībai ir pilnīgi nepietiekama kompetence to nodrošināt.
– Kad 90. gados biju ministrs, Latvija rosīgi sadarbojās ar starptautiskām institūcijām. No ieteikumiem paņēmām pa gabalam, reizēm neieviesām neko, kaut bija labas, derīgas lietas. Ap 1996. gadu uz pagalam nolaistā stāvoklī esošo muitu uzaicinājām angļu firmu “Crown Agency”, kas lietas saveda kārtībā. Tad kontraktu pārtrauca. Nav kauns pateikt, ka ar kaut ko netiekam galā un ņemam palīdzību no malas. Kopš 90. gadiem valsts pārvaldes kapacitāte augusi, bet problēma, ka mazā valstī cits citu pazīst, arī politikas un biznesa līmenī. Interešu grupas, kas grib panākt savu politikā, ir visur, bet mazās valstīs izpaužas ne vienmēr pieņemamā veidā. Tagad ieņēmumu dienests šķiet sapurināms, un nezinām, ar ko tas beigsies. Bet domāju, ka Latvijai nekad nebūtu jāprasa Eiropai, lai viņi šeit ievieš kārtību, apejot nacionālo valdību. Šķiet, Kera kungs sūdzēja, ka Latvija nav cienīga to un to vadīt, jo neatvēl pietiekamus līdzekļus veselībai. Man neliekas, ka jāsūdzas Briselei par Latvijā pieļautām kļūdām. Jā, nepatīk, ka pensijām par maz, veselībai par maz, bet tā ir pilsoņu, ievēlētās Saeimas un valdības vietēja darīšana. Aizmirstam par Briseli, risinām Rīgā.
– Ūja, Brisele ir zems plauktiņš. Modē sūdzēties Romas pāvestam vai prezidentam Obamam. Minējāt piemēru par VID. Pēc 20 gadiem atkal pienācis laiks saukt talkā “Crown Agency”, lai iemāca apkarot ēnu ekonomiku, atjauno pussagrauto iestādi.
– Ja Finanšu ministrijai liktos, ka nav citu iespēju sistēmas attīrīšanai kā aicināt svaigus spēkus no ārpuses, tad tā jādara. Nav patīkami, kādam šķitīs aizvainojoši, bet – jādara, nekaunoties pieņemt palīdzību.
– Kā savulaik pieņēmām Starptautiskā valūtas fonda palīdzību.
– Pareizi darījām, arī “TB”/LNNK priekšsēdētāja Zīles paraksts ir zem vienošanās teksta. Emocionāli atceros brīdi, kad tikāmies ar SVF pārstāvjiem Ministru kabineta zālē, un skats bija diezgan nožēlojams. Latvijas pusē ne visi bija gatavi pārrunām. Sēžu zālē ienācu pirmoreiz pēc pieciem gadiem un dūrās acīs, cik tai nolupuši griesti. Ne jau par to, ka krīzes laikā jālāpa griesti, bet, ja valsts svarīgākā zāle ir tik noplukusi, ja sarunām pie galda tik neveikla struktūra, jo daļa Latvijas pārstāvju tām nespēj sekot līdzi, tad ir kauns. Tad ir slikti. Paldies Dievam, tam tikām pāri, bet es nekad negribētu atgriezties tur, tanī stundā un brīdī.
– Aizripoja viens akmens – Anglija, un nopietni cilvēki cits pēc cita atkārto – Eiropas Savienība ir tuvu sabrukumam.
– Domāju, aizvien esam tālu no tā. Ja valstu līderi būs prātīgi, tad tā paliks. Un tas visvairāk atkarīgs tieši no līderiem, nevis no Eiropas Komisijas vai Parlamenta. Ar zināmām cerībām skatos uz ilggadējo Polijas premjeru, tagad EP vadītāju Donaldu Tusku. Viņam ir pieredze saprast un balansēt intereses. Tusks rosina – un Kučinska valdībai būtu jāatbalsta –, ka sarunas ar Angliju ved valdību vadītāji, nevis Junkera komisija. Komisija ar informācijas resursu lai piedalās kā eksperti, bet lai neiesaistās kā sarunvedēji ar politiskiem mērķiem.
