– Kā pieredzējis eiroparlamentārietis droši vien manījāt, vai iznākums Lielbritānijā nomierinājis un atvēsinājis eiroskeptiskos deputātus no citām valstīm? 5
– Lepēnas kundzi iekarsējis, bet viņai jāgatavojas Francijas prezidenta vēlēšanām. Šaubos, vai jele kura dalībvalsts tagad stāv uz izstāšanās sliekšņa ar apetīti rīkot referendumus. Ja izdarīs secinājumus, ka jādod vairāk tiesību nacionālajām valstīm, situācija tiks nomierināta. Regulācija var būt par to, ka ES ir iekšējais tirgus, kur visiem ir vienādi nosacījumi, kādu, starp citu, visiem nav. Latviešu autoserviss nevar reģistrēt kompāniju Latvijā un atvērt servisu Parīzē. Būs jāsastopas ar virkni šķēršļu, nevarēs automātiski sākt darbību lielākā tirgū, lai izkonkurētu mazāk čaklus, mazāk prasmīgus vietējos. Tāpat Vācija vienā mirklī nolēma, ka caur viņu teritoriju braucoša smagā auto šoferim jāmaksā minimālā alga – 8,5 eiro stundā. Otrkārt, pastāv laika limiti, kā transportēt kravu, un tas nozīmē tirgus ierobežojumus. Franči šovasar pieņēma līdzīgu kārtību, un no Eiroparlamenta, Komisijas puses spiedām uz procesa apturēšanu. Transporta jomā katrs mēģina likt īpašos noteikumus.
– Ekonomisti to sauc par protekcionismu?
– Tieši tā.
– Stop, Zīles kungs, kāds sakars Briselei ar vienotā tirgus maitāšanu? To darīja Vācijas, Francijas valdības.
– Jā, bet Briseles pienākums bija to apturēt, kas arī izdevās Vācijas gadījumā.
– Atgriežoties pie minētajām divām nometnēm – vai tā ir, ka nākotnes redzējumā vieni tiecas uz ES centralizāciju, otri gribētu saglabāt lielāku noteikšanu nacionālajās valstīs? Pirmie, junkeristi, pozicionējās par dziļāku ES politisku integrāciju, bet tā ir kārtējā aptuvenā izteikšanās. Atzīsim skaidri un gaiši – viņu galamērķis ir radīt Eiropas Savienotās Valstis?
– Jā.
