– Nosaucāt “Brexit” par emociju balsojumu. Vai tad aplama migrācijas politika nebija būtiskais iemesls, kas nosvēra svaru kausus? 5
– Imigrācijas plūsma pāri Vidusjūrai sēja bažas, bet britu pamata nepatika ir pret mums! Pret baltiešiem, poļiem. Bijām raduši, ka brīva darbaspēka kustība ir viena no ES vērtībām un ka neesam tādi migranti kā ienācēji no trešās pasaules valstīm, kam ir cits statuss un grūtības iekļūt Eirosavienībā. Bet lielākā “par” balsotāju daļa ir mazpilsētu briti, kas gribētu uzturēt “Anglijas kārtību”, kā viņi to saprot, un nepatīkamā ziņa – ka viņiem austrumeiropiešu klātbūtne nav tīkama. Viņi satraukti par sociālās sistēmas kabatu izgrābšanu, lai arī to vairāk izmantoja citi, ne latvieši. Šie briti panākuši “Brexit” – un ko tālāk grib? Grib tirgoties ar ES un grib regulēt migrācijas apjomu, noteicot, kurus laiž iekšā, kurus ne. Manuprāt, abējādi var rast diezgan labus risinājumus. Limitēt iebraucēju skaitu nemaz nav tik slikti. Brīva darbaspēka kustība ir labs sasniegums, bet no tā mēs zaudējām daudz mūsu cilvēku. Neviens nav jātur ar varu Latvijā, tomēr ir labāk, ja dalībvalstīs pamatā dzīvo cilvēki, kuri tur dzimuši, auguši, pieder kultūrai. Tas nenozīmē “citus ne”, bet attiecīgās valsts piederīgajiem tomēr jājūtas kā saimniekiem savā zemē. Tā ir delikāta lieta…
– Mūsu avīzē neuzskata par delikātu izteikties, ka pamatnācijai ir tiesības savā tēvijā nejusties diskomfortā. Jūs balsojumam saredzējāt naudiskas intereses, bet rezultāts tomēr ir britu tautas izvēle. Stāsta, arī karaliene esot tautas vairākuma pusē.
– Karalienes viedokli nezinu. Dzeltenajā presē vietām parādījās interpretācijas. Elizabete II publiski bija neitrāla.
– Aprakstiet gaisotni, kāda pagājšnedēļ valdīja ES ēkās Briselē.
– Manā EP “politiskajā ģimenē” ir 20 Konservatīvo partijas deputātu, un dažas lēdijas bija tuvu asarām…
– Par tuvo šķiršanās brīdi?
– Pēc izjūtām stāvoklis ir smags, ne visai patīkams. Saprātīgākie runātāji ieteica situāciju mainīt uz pozitīvāku. Jā, nebūs, kā bija, bet var raudzīties pēc labākā risinājuma. Grūti teikt, kāda – vai ar ārkārtas vēlēšanām karalistē, vai ar asociēto statusu ES. Risinājums nebūs agrāk par septembri, kad konservatīvie nosauks jauno premjeru. Bet pašlaik nevajag spiest, lai angļi “kravā čemodānus”, kā uz to izaicinoši uzstāja Junkers.
