Britus nedrīkst grūst prom. Saruna ar Robertu Zīli 5
Latviešu valodu Briselē jau nu nedzirdēsi. Drīz atmetīšot arī paradumu sarunāties angliski. Eirosavienībā pieņemtā valoda saziņai ar āru ir Briseles slengs – iestudētas, noslīpētas frāzes un spēja mākslinieciski izteikties par neko. Tomēr pēc britu nācijas balsojuma par izstāšanos no ES aprauti skanējuši atklātāki, neslēptāki izteikumi par savienības nākotni. Tas esot bijis pēdējais brīdinājuma zvans ES vadībai, ka jāmainās. Bijušas kļūdas, kamdēļ eiroskepticisms pieņēmies spēkā kā atbilde federālisma tieksmēm. Bet lielais Eiropas kuģis pagriežams ļoti lēni. Un uz kuru pusi to gribēs pagriezt? Pēc spriegas nedēļas ar “Brexit” lēmumam veltītām ārkārtas sēdēm Briselē – “LA” intervijā Nacionālās apvienības eiroparlamentārietis ROBERTS ZĪLE.
– Ja Roberts Zīle būtu brits – kā balsotu 23. jūnijā, izšķirot Lielbritānijas palikšanu vai nepalikšanu ES sastāvā?
R. Zīle: – Par palikšanu.
– Kāpēc?
– Pragmatiski skatoties, katrai situācijai ir plusi un mīnusi, bet palikšana savienībā Lielbritānijai sniedz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Tomēr briti nobalsoja emocionāli, nevis racionāli. Velsas kolēģe Eiroparlamentā mani uzaicināja uz tikšanos ar viņas vēlētāju grupu. Tajā bija vienkāršāki cilvēki un kungi ar šķietamu doktora grādu ekonomikā. Pāris nedēļas pirms balsojuma daudzi tiešām šķita samulsināti. Runāja, ka rūpnīcas pārcelšot uz Poliju, kaut tas ir pretrunā ar faktu, cik poļu viesstrādnieku iebraukuši Britānijā. Apjukums bija liels. Aicināju viņus balsot ar prātu, neļauties emocijām – iznākumā notika pretējais, ko varbūt daudzi nožēlo.
– Vērtējumi, kas sekoja pēc referenduma, bija vēl emocionālāki! Vai nosvērtākais nebija no ASV prezidenta Obamas kunga, kurš teica, ka nekāda apokalipse nav notikusi?
– Piekrītu un domāju, ka situācija ir labojama. Cits jautājums, vai redzamie Eiropas līderi grib pieļaut stāvokļa mīkstināšanu, labošanu. Kas man nepatika ārkārtas sesijā, bija nepārprotams Junkera spiediens. Viņš kļuvis par lielāku “Brexit” aizstāvi nekā Farāžs! Junkers ir galvenais, kurš spiež uz ultimātiem, lai Lielbritānija būtu ātrāk prom, un uzkurina emocijas.
– Junkers jūtas nodots vai tādējādi grib dot mācību izstāšanās entuziastiem citās valstīs?
– Viņš ir pieredzējis politiķis un ar aprēķinu. Domāju, izprovocēt angļus izstāties bija mērķis arī pirms referenduma, jo Londonas Sitijā ir milzīga nauda. Tā lielā mērā piepilda gan valsts budžetu, gan biznesu. Parīze sen cerējusi kļūt par Eiropas mēroga finanšu centru, mazākā mērā arī Frankfurte, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, lai Lielbritāniju pazemotu, Londonas finanšu centriem neļautu brīvi strādāt eirozonā.
