Britu spiegi mēģinājuši “nozagt Svēto grālu”, bet viņu plānus izjaukusi spāņu apkopēja 18
Britu spiegi mēģinājuši nozagt Svēto grālu, taču viņu plānus izjaukusi spāņu apkopēja, vēsta britu izdevums “Daily Star”.
Tas noticis 1939. gadā, kad Spānijas pilsoņu karš tuvojās noslēgumam. Karojošie kaujinieki izlaupīja valsts baznīcas, un, pieaugot spriedzei, kas vēlāk noveda pie Otrā pasaules kara sākuma, uz vietas darbojās vācu un britu spiegi.
Sabīna Sjūja tolaik strādāja par apkopēju Valensijas katedrālē, kurā atradās El Santo Caliz — ahāta kauss, kas, iespējams, bija Svētais grāls, ko Jēzus izmantoja Pēdējā vakarēdienā.
Sieviete atpazina relikviju, un apņēmības pilna to pasargāt no ienaidnieka rokām, riskēja ar dzīvību, kontrabandas ceļā nogādājot to savās mājās, kur paslēpa to starp dīvāna atsperēm.
Spānijā šī stāsta daļa ir labi zināma, taču mazāk zināms bijis fakts, ka MI6 ir uzzinājis, ka kausu aiznesusi un paslēpusi katedrāles darbiniece.
Viņi piedāvāja viņai un viņas ģimenei drošu nokļūšanu Apvienotajā Karalistē, ja viņa apsolītu ņemt līdzi nenovērtējamo relikviju un nodot to britiem.
Taču apkopēja šim piedāvājumam nav piekritusi: “Sabīnu burtiski vajāja slepenie dienesti, lai viņa ar ģimeni ar kuģi dotos uz Angliju. Viņa savam laikam bija ļoti progresīva sieviete. Viņa viņiem neuzticējās un atteicās no piedāvājuma.”
Vēsturniece, kas atklāja šo Holivudas filmu cienīgo stāstu īpašā Sjūjas kundzei veltītā izstādē, sacīja, ka, viņasprāt, Lielbritānijas motīvs bija pasargāt Svēto grālu no laupītājiem, kas tolaik plosījās Spānijā, meklējot dažādus vērtīgus mākslas darbus un relikvijas, lai pārdotu tās, piemēram, ASV.
Svētā grāla meklējumi notiek kopš agrīniem viduslaikiem, kad Bībelē pieminētais Kauss, no kura Jēzus pasniedza vīnu apustuļiem svētā vakarēdiena laikā, un no kura tika savāktas viņa asinis krustā sišanas laikā. Tas ticis saglabāts un aizvests uz Romu.
Baidoties, ka to varētu nozagt romieši, vajādami kristiešus 258. gadā, pāvests Siksts II to esot uzticējis savam diakonam Lorenco, kurš to aizsūtījis paslēpt viņa vecāku mājās Spānijā. Ar vietējā bīskapa starpniecību tas nonāca Spānijas karaliskās ģimenes rokās, un 1437. gadā karalis Alfonso Dižais to uzdāvināja Valensijas katedrālei kā pirmo iemaksu par aizdevumu, lai finansētu karu pret Itāliju.
