Ģ. Vikmanis: – Vēlos jautāt par eiroskepticismu Apvienotajā Karalistē kā par kultūras fenomenu. Reizēm tiek pieminēts, ka jūs dzīvojat uz salām, bet pārējās ES valstis ir kontinentā. 6
– Ir grūti veikt vispārinājumus. Var redzēt skaidras tendences. Ja mēs runājam par bažām migrācijas jomā, tad mazākas raizes ir tajās vietās Britānijā, kur ir bijusi cieša saskare ar to. Piemēram, Londonā, kur briti ir minoritāte, satraukums ir mazāks. Vairāk tas izteikts lauku apvidos, tomēr arī tie ir guvuši labumu no migrācijas un migrantiem, piemēram, lauku kopienas, pateicoties viņiem ir atguvušas jaunu sparu un iedzīvotājus, fermas ieguvušas strādniekus, un arī jaunu dzīvību ieguvušas baznīcu draudzes, kuras kuplina migranti no pārējām ES valstīm. Tas ir ļoti pozitīvi. Gadsimtiem ilgi mēs esam darbojušies kā atvērta tirdzniecības nācija. Daudzi argumentē, ka Apvienotajai Karalistei starpvalstu tirdzniecībā ir jāliek uzsvars uz Ķīnu, Krieviju un Indonēziju – būt par globālu, ne tikai Eiropas līmeņa spēlētāju.
– Cik lielā mērā migrācijas krīze ietekmē britu noskaņojumu referenduma jautājumā?
– Nedomāju, ka tas ir galvenais faktors, kurš ietekmē referendumu. Apvienotās Karalistes atbilde krīzei ir iesaiste Tuvo Austrumu reģionā, kur problēmas ir sākušās, un šajā jomā mēs strādājam ļoti čakli, atbalstot Sīrijas bēgļu nometnes Libānā un Jordānijā. Mēs nedomājam, ka krīzes risinājums ir atvest visus patvēruma meklētājus uz Apvienoto Karalisti, bet mēs esam uzņēmušies saistības uzņemt pie sevis 20 000 pārvietotās personas no Sīrijas, kuras pašlaik atrodas Jordānijā. Mūsu prioritāte ir atbalstīt Tuvo Austrumu reģionu un cīnīties ar Sīrijas konflikta cēloņiem. Tāpēc mēs esam kritiski attiecībā uz Krieviju, kura atbalsta Asada režīmu Sīrijā – tas bombardē pats savus cilvēkus.
– Vai Britānijas valdībai ir plāns “B”, ja tomēr pilsoņi izšķiras par izstāšanos no ES?
– Mūsu valdība ir uzsvērusi, ka referenduma rezultāti būs galīgi. Ja briti izlems, ka mums jāizstājas no ES, valdība to ieviesīs Apvienotajā Karalistē divos gados jaunu attiecību izveidošanai ar ES. Šajā gadījumā nav skaidrības, kādas tās izskatīsies. Britānijas valdība uzskata, ka pamest ES būtu slikta doma, tādēļ ir šāda neskaidrība. Pastāv neziņa, kādas būs mūsu attiecības ar ES, ja izstāsimies no tās. Tās var būt kā Norvēģijai, kurai ir ļoti ciešas saites ar ES, un Norvēģija maksā arī tās budžetā, iespējams, arī Šveices modelis, kas balstās uz brīvās tirdzniecības līgumu. Ir arī cilvēki, kas uzskata, ka īpašiem tirdzniecības līgumiem ar ES nebūtu jābūt, kā, piemēram, tas ir gadījumos ar Krieviju un Brazīliju.
– Ja Apvienotā Karaliste izlems par izstāšanos no ES, kā tas ietekmēs cilvēkus no citām ES valstīm, kuri dzīvo jūsu valstī, piemēram, Latvijas valstspiederīgos?
– Pirms devos uz Latviju, tikos ar Britānijas latviešiem. Mūsu valstī pašlaik strādā 200 000 latviešu, un mēs jūtamies laimīgi, ka lielākā daļa no viņiem ir ar labu izglītību un strādā ļoti čakli. Tomēr pagaidām ir grūti izteikt pieņēmumus, kā iespējamā izstāšanās no ES ietekmēs Latvijas valstspiederīgos.
– Tiek izteikti pieņēmumi, ka būs Latvijas valstspiederīgie, kas pieprasīs Apvienotās Karalistes pilsonību, ja tā izstāsies no ES…
– Mums ir skaidri nosacījumi, kā cilvēks var kļūt par Apvienotās Karalistes pilsoni, izmantojot naturalizācijas procesu. Par pilsoni var kļūt cilvēks, kurš mūsu valstī dzīvojis pēdējos piecus gadus, kā arī viņam jānokārto angļu valodas un Britānijas vēstures eksāmeni. Savukārt attiecībā uz Britānijas sociālās apdrošināšanas sistēmu varu teikt, ka izstāšanās gadījumā migranti no ES, kas pie mums veikuši iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, varēs izmantot tās labumus.
