Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo labāk” 215
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nodrošinājis sev uzvaru, sarīkojot pats sev fiktīvas prezidenta vēlēšanas, un viņš būs pie varas vismaz līdz 2030.gadam, informē “The Sun”.
Šajās prezidenta “vēlēšanās” viņš ir ieguvis līdz šim vislielāko balstu skaitu- 87%.
Tikai dažas stundas pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas viņš teica “uzvaras runu”, pateicoties krieviem par “uzticību” un “atbalstu”, sakot, ka rezultāts ļaus Krievijas sabiedrībai “kļūt stiprākai”.
Savā uzrunā viņš arī brīdināja, ka pasaule var nonākt uz Trešā pasaules kara sliekšņa. Un tas notiks, ja Rietumu karaspēks ieies Ukrainā, kas jau divus gadus cīnās pret okupantu iebrukumu.
Skanot pūļa atbalstam, Putins teica: “Mēs esam kā viena komanda. Neviens mūs nespēs apspiest!”
“Mēs esam kā vienota ģimene un mēs varam viņus uzvarēt! Mēs darīsim visu, lai mūsu mērķi tiktu sasniegti.”
Pēc gandrīz ceturtdaļgadsimta ilgas valdīšanas, ikviens, kurš viņu varētu izaicināt vai būt nopietns pretinieks, atrodas cietumā, trimdā vai ir miris.
Krievijas prezidenta “velēšanās” trūka nopietnas konkurences un nevienam nebija šaubu par gaidāmo “vēlēšanu” iznākumu.
Pret diktatoru tika atļauts nostāties tikai trīs simboliskiem kandidātiem, no kuriem neviens neiebilda pret viņa brutālo karu Ukrainā.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons šodien nosodīja “vēlēšanu” rezultātus, paziņojot:
“Šīs Krievijas vēlēšanas skaidri pasvītro prezidenta Putina režīma represiju dziļumu, kas cenšas apklusināt jebkuru pretestību viņa nelikumīgajam karam.”
Savukārt aizsardzības ministrs Grants Šapss nosaucis viņu par mūsdienu Staļinu, kurš ir nozadzis vēlēšanas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, turpinot aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu, Putinu nodēvējis par “slimu pēc varas”.
Tomēr Putinam netrūkst arī atbalstītāju. Irānas prezidents Ebrahims Raisi bija viens no pirmajiem, kas sveica Putinu – visilgāk amatā esošo Krievijas diktatoru kopš padomju līdera Josifa Staļina – par viņa “izšķirošo” uzvaru vēlēšanās.
Arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nosūtīja apsveikumu Putinam, norādot, ka viņa pārvēlēšana “pilnībā atspoguļo Krievijas tautas atbalstu”.
Tuvs Putina sabiedrotais Kims Čenuns , kurš apgādājis Putinu ar milzīgām munīcijas piegādēm karam Ukrainā, ar vēstniecības Krievijā starpniecību nosūtīja Putinam “apsveikumus”.
Krievijas konstitūcija nosaka, ka prezidenti var ieņemt ne vairāk kā divus sešus gadus pēc kārtas.
Taču 2020. gadā tika izstrādāti grozījumi, kas atbrīvo Putinu no prezidenta amata termiņa ierobežojumiem līdz 2036. gadam. Tad viņam būs jau 83 gadi.
Papildus tam, ka vēlētājiem praktiski nebija izvēles, neatkarīga vēlēšanu uzraudzība bija ārkārtīgi ierobežota.
Putina uzvara tika pasludināta tikai dažas stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.
Eksperti baidās, ja Putins – visilgāk amatā esošais Krievijas diktators kopš Padomju Savienības līdera Jozefa Staļina – gūs panākumus Ukrainā, asinsizliešana varētu izplūst Eiropā.
Pulkvedis Hamišs de Bretons-Gordons dalās pārdomās vai Putins varētu uzbrukt Eiropai:
“Viņš visus met “gaļas mašīnā”, cerot pārspēt Rietumu atbalstu, kas, visticamāk, gada beigās izzudīs. Ja Putinam veiksies Ukrainā, viņš sāks karu ar Rietumiem. Viņš vispirms uzbruks Latvijai un Lietuvai – un tās abas ir NATO.”
Savā runā, divas nedēļas pirms savas pārvēlēšanas, Putins jau brīdināja, ka Rietumiem draud “kodolkonflikts”, ja tie nosūtīs karaspēku uz Ukrainu.
Pulkvedis de Bretons-Gordons uzskata, ka Putina zobenu grabēšana nav nekas vairāk kā tukši draudi, kad runa ir par kodolkaru.
Viņš sacīja: “Putins nekad neies uz Armagedonu, jo tad beigtos viņa sapnis par lielāku Krieviju.
“Viņam ir milzīgs mantojums, tāpēc viņš nevēlas iznīcināt planētu. Viņš blefo par kodolieročiem, un jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo labāk.”
