Britu politiķi ceļ trauksmi par ES budžeta izkrāpšanu 0
Katru gadu vairāk nekā četri miljardi mārciņu nodokļu maksātāju naudas pazūd no Eiropas Savienības budžeta, jo ierēdņi nespēj apturēt krāpšanu, teikts Britānijas parlamenta ES lietu komitejas ziņojumā.
Britu parlamenta ES lietu komitejas eksperti atklājuši, ka no ES budžeta varētu būt izkrāpts pat 12 reizes vairāk nodokļu maksātāju naudas, nekā būtu gatavas atzīt Briseles amatpersonas, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Komiteja secinājusi, ka krāpšana, sākot ar cigarešu kontrabandu līdz kukuļņemšanai un korupcijai, “nekad neparādās dienas gaismā”, jo ES nespēj apzināties problēmas apmērus. Tas notiek tāpēc, ka dažas dalībvalstis nevēlas ziņot par aizdomīgiem darījumiem un citas izslīd caur ES izmeklēšanas aģentūru “sazarotā tīmekļa” robiem. Ekspertu vērtējumā no ES budžeta katru gadu pazūd aptuveni pieci miljardi eiro vai pat vairāk. Pēc Eiropas Komisijas oficiālajiem datiem, krāpšanas apjoms ir 404 miljoni eiro gadā, taču tas neataino problēmas mērogu, teikts komitejas ziņojumā.
ES budžeta izkrāpšana tieši ietekmē britu nodokļu maksātājus, jo viņi dod vairāk nekā vienu no katrām desmit mārciņām ES kopējā budžetā. Krāpšana nodara Britānijas valsts kasei aptuveni 500 miljonu mārciņu zaudējumus gadā, atzīmē “DT”.
Britu parlamenta komitejas ziņojumā kritizēti Briseles ierēdņi, kuriem, šķiet, “nav pamatota vērtējuma par krāpšanas apjomu, kas vērsts pret ES budžetu”. Lordu palātas deputāts Pīters Bauness, kurš vadīja komiteju ziņojuma sagatavošanai, paziņojis, ka Britānijas valdībai vajadzētu rīkoties aktīvāk, lai palīdzētu novērst ES budžeta izkrāpšanu. “Ar naudu ir grūtības jebkurā ES valstī,” intervijā “DT” atzinis lords Bauness, “un tāpēc ir ārkārtīgi satraucoši, ka tik daudz naudas pazūd no ES budžeta, nevienam ierēdnim pat neapzinoties, kur un kā tas notiek, un – pats svarīgākais – kam par to jāatbild. Mēs nevaram kontrolēt, kā lietas tiek kārtotas citās dalībvalstīs, taču mēs varam – un to nespējam – pārraudzīt, kas notiek uz mūsu pašu sliekšņa. Parlamenta komiteja bija ārkārtīgi satraukta, ka Britānija neiesaistās un tai, šķiet, nav intereses par milzīgo finanšu problēmu, ko krāpšana nodara ES budžetam,” teica lords Bauness.
EK pārstāvis paziņojis, ka lielākā daļa krāpšanas un kļūdu “notiek dalībvalstu līmenī, nevis Briselē”. EK oficiālie dati tiek balstīti uz dalībvalstu ziņojumiem, kuru sagatavotājiem atkārtoti lūgts uzlabot “kļūdu atklāšanu”. “Komisija ir ierosinājusi vairāk nekā duci priekšlikumu, kā uzlabot cīņu pret ES fondu izkrāpšanu, pastāvīgi mudinot dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību par ES budžeta aizsardzību,” teica EK pārstāvis.
“Atskaitīšanās par ES budžeta izlietošanu iekrīt melnajā caurumā starp EK un dalībvalstīm, vainojot vienai otru, bet problēmām pamatā paliekot neatrisinātām,” uzskata organizācijas “Open Europe” analītiķis Pāvels Svidlickis, raksta “DT”.
Eiroparlamenta deputāte no britu Konservatīvo partijas Marta Andreasone uzskata, ka “visas ES fondu programmas apdraud krāpšana, kriminālajiem elementiem gūstot iespēju iedzīvoties no pastāvošās sistēmas”. Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons atkārtoti mudinājis ES veikt civildienesta reformas un darīt galu naudas izšķiešanai.
