Britu parlaments dod sev tiesības balsot par breksita vienošanās alternatīvām 0
Lielbritānijas parlaments pirmdien piešķīra sev tiesības rīkot balsojumus par dažādiem breksita variantiem, kas būtu premjerministres Terēzas Mejas panāktās vienošanās iespējamas alternatīvas, un valdība nosauca šo parlamenta lēmumu par “bīstamu”.
Parlamenta deputāti ar 329 balsīm par un 302 pret pieņēma šo lēmumu, mēģinot izbeigt politisko strupceļu breksita jautājumā.
Trīs valdības locekļi, kas parlamentā nobalsoja pret valdības politiku breksita jautājumā, pirms šī balsojuma atkāpās no amatiem. To izdarīja ārlietu valsts ministrs Alisters Bērts, veselības valsts ministrs Stīvs Brains un uzņēmējdarbības valsts ministrs Ričards Haringtons.
Haringtons savā atlūguma vēstulē rakstīja, ka valdības pieeja ir “ruletes spēlēšana ar šīs valsts iedzīvotāju vairākuma dzīvi un iztiku”.
Breksita ministrija savā paziņojumā pauda “vilšanos” par šo balsojumu un piebilda, ka tas “apgriež otrādi līdzsvaru starp mūsu demokrātiskajām institūcijām un rada bīstamu, neprogrozējamu predecentu”.
Ministrija arī brīdināja, ka “jebkādi varianti, kas tiktu izskatīti, ir jāpanāk sarunās ar ES”.
Parlaments ir divreiz noraidījis Mejas panākto vienošanos ar Briseli par breksitu. Meja likusi noprast, ka varētu sarīkot trešo balsojumu, ja viņai izdotos gūt pietiekamu likumdevēju atbalstu, bet viņa pirmdien atzina, ka parlamentā joprojām nav pietiekošs atbalsts, lai varētu rīkot trešo balsojumu.
Starp variantiem, par kuriem balsotu parlaments, var būt breksita atcelšana, jauna referenduma rīkošana, palikšana muitas savienībā un ES vienotajā tirgū, vai izstāšanās no ES bez vienošanās.
Ja parlamentārieši ar balsu vairākumu pieņemtu kādu no šiem variantiem, tas tomēr nebūtu tiesiski saistošs valdībai.
Premjerministre pirms tam paziņoja, ka ir “skeptiski” noskaņota pret šo procesu, jo līdzīgi centieni agrāk “noveduši pie pretrunīgiem iznākumiem vai nekāda iznākuma vispār”.
