Valdībai kavējoties ar algas pielikumu, britu mediķi streiko 7
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienotās Karalistes Nacionālajam veselības dienestam (NHS) nācās izturēt smagu pārbaudi kovida pandēmijas laikā, tāpēc medicīniskais personāls ir izdedzis un finansējums ir noplicināts. Valdībai kavējoties ar algas pielikumu, gads ir sācies ar mediķu streikiem.
Ātrajai palīdzībai jābūt ātrai
Mediji atzīmē, ka neatrisinātās problēmas veselības aprūpē izraisa aptuveni tūkstoš papildu nāves gadījumu nedēļā. Situāciju īpaši sarežģījis ātrās medicīniskās palīdzības darbinieku streiks. Pēc ietekmīgā žurnāla “The Economist” aplēsēm, no pagājušā gada augusta līdz novembrim Anglijā bijuši aptuveni 260 papildu nāves gadījumi nedēļā, jo ātrā palīdzība nav ieradusies laikā. Ir pieaudzis pacientu skaits, kam nācies gaidīt vairāk nekā 12 stundas, pirms viņi ievietoti slimnīcas ārkārtas palīdzības palātā.
Pēc Karaliskās koledžas ātrās palīdzības ārstu apvienības datiem, aizkavēšanās ar palīdzības sniegšanu izraisa aptuveni 300 līdz 500 papildu nāves gadījumu nedēļā. NHS amatpersonas apstrīd šo statistiku, taču mediji uzstāj, ka dati liecina par nopietnām problēmām. Papildu nāves gadījumu skaits Anglijā, salīdzinot ar nāves gadījumu skaitu visu iemeslu dēļ zināmā laikposmā, četrās nedēļās līdz 30. decembrim ir bijis par 17% augstāks nekā vidējais rādītājs šajā laikā no 2016. līdz 2019. gadam. Tas nozīmē papildu 1700 nāves gadījumu nedēļā, atzīmē “The Economist”.
Slimnīcās trūkst personāla
Pēdējās nedēļās Britānijas slimnīcās nonāk arvien vairāk gripas slimnieku, kā arī kovida pacientu. Sezonālo saslimšanu pieaugums aizkavē pacientu aprūpi, kam ir hroniskas kaites, jo slimnīcās trūkst personāla. Trešdien notika kārtējais medmāsu streiks, prasot algu pieaugumu un darba apstākļu uzlabošanu. Britānijas veselības aprūpes ministrs Stīvs Barklajs paziņojis, ka situācijas uzlabošanai īstermiņā NHS paredz vairumā iepirkt tukšās gultas senioru aprūpes namos, lai aptuveni 2500 pacientu, kuru veselības stāvoklis to atļauj, nākamajās četrās nedēļās varētu tikt izrakstīti no slimnīcām, dodot vietu pacientiem ar smagākām kaitēm. Šajā darbā paredzēts plašāk iesaistīt sociālo dienestu darbiniekus, lai ārsti varētu nodoties savam tiešajam darbam. Problēmas var radīt fakts, ka arī sociālās aprūpes dienestā trūkst darbinieku. Slimnīcās paredzēts palielināt ārkārtas palīdzības palātu skaitu, veidojot moduļu sistēmu.
Eksperti uzskata, ka ir nepieciešami daudz plašāki pasākumi. Viņi atzīmē, ka uzlabojums veselības aprūpes jomā nenotiks, pirms mediķi un valdība nevienosies par atalgojumu un darba apstākļiem, pārtraucot streiku virkni, kas dezorganizē jau tā pārslogoto sistēmu. Pagaidām nav signālu par iespēju abām pusēm panākt drīzu kompromisu. Situācija var kļūt pat vēl ļaunāka, jo līdz ar medmāsām gatavojas streikot arī jaunākie ārsti.
NHS pagājušā gada septembrī trūka vairāk nekā 133 000 dažāda līmeņa mediķu, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā 2021. gada septembrī un uz pusi vairāk nekā pirms diviem gadiem. Četri no desmit jaunākajiem ārstiem ir paziņojuši, ka viņi pametīs NHS, tiklīdz būs atraduši citu darbu.
Karaliskās medmāsu koledžas izpilddirektors Pats Kallens vēstulē ministram Barklajam ir informējis viņu, ka “viena no pamatproblēmām šodienas situācijā ir hroniskais darbinieku trūkums”, nevis gripa vai kovids. Ministrs paziņojis, ka ir izveidota īpaša darba grupa, kas sagatavos priekšlikumus NHS reformai. Tās izstrādāto plānu paredzēts izskatīt sestdien valdības sēdē.
Mediķi jānovērtē pienācīgi
Britu mediķu apvienības (BMA) vadītājs Filips Benfīlds uzskata, ka situāciju var mainīt, pienācīgi novērtējot personālu. Viņaprāt, ministriem beidzot ir jāapliecina, ka viņi tur augstā vērtē mediķus, atceļot pēdējās desmitgades reālā atalgojuma samazinājumus un atrisinot birokrātijas un darba slodzes problēmas. Ģimenes ārsti, kuru paliek arvien mazāk, ir pārslogoti ar papīru noformēšanu, kas atstāj mazāk laika pacientu aprūpei.
Vairākums no britu ģimenes ārstiem spēj pieņemt pacientus tajā pašā vai nākamajā dienā, bet arvien lielākam skaitam nākas gaidīt uz pieņemšanu pat līdz divām nedēļām. Tas palielina slodzi ātrās palīdzības dienestam un slimnīcu ārkārtas palīdzības nodaļām. Karaliskās ģimenes ārstu koledžas vadītāja Kamila Hotorna uzskata, ka ģimenes ārstus varētu atbrīvot no virknes daudz laika prasošajiem administratīvajiem uzdevumiem, piemēram, apdrošināšanas formulāriem.
