Britu mārciņas vērtība aug cerībā uz “Breksita” atlikšanu 0
Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz “Breksita” atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.
Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.
Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja “Breksita” vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.
Tā kā bezvienošanās “Breksits” trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par “Breksita” atlikšanu.
“Potenciālā “Breksita” atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,” sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.
“Ja šķiet, ka Lielbritānijas valdība riņķo pa apli, tad tāpēc, ka tas tā ir,” viņš piebilda.
Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru dienas gaitā pieauga par vairāk nekā 2%.
Britu mārciņas vērtība un Londonas biržas indekss palielinājās, lai gan Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam “Breksita” neskaidrības dēļ.
Valdība prognozē, ka Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 1,2%, nevis 1,6%, kā tika lēsts oktobrī. Tikmēr nākamajam gadam valsts ekonomikas izaugsmes prognoze saglabāta 1,4% apmērā.
Volstrītā bija kāpums, jo investorus iedrošināja ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka ražotāju cenas ASV šogad februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājušās par 0,1%, tādējādi reģistrēts pirmais kāpums pēdējos trīs mēnešos.
Aviobūvnieka “Boeing” akcijas cena pieauga par 0,5% pēc ASV lēmuma nepārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem “Boeing 737 MAX”.
Analītiķi sacīja, ka tirgu vienaldzību pret daudziem draudiem, tostarp globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un “Breksitu”, noteica centrālo banku signāli par pauzi procentlikmju celšanā.
“Daļa no atbildes ir tā, ka mums ir Federālā rezervju sistēma (FRS), kas likusi saprast, ka tā neparedz procentlikmju celšanu īstermiņā vai vidējā termiņā,” teica “Prudential Financial” analītiķis Kvinsijs Krosbijs.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 1,37 dolāriem līdz 58,26 dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,88 dolāriem līdz 67,55 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien pieauga par 0,6% līdz 25 702,89 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 0,7% līdz 2810,92 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,7% līdz 7643,41 punktam.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,1% līdz 7159,19 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,4% līdz 11 572,41 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,7% līdz 5306,38 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1292 līdz 1,1334 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3062 līdz 1,3339 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 111,29 līdz 111,17 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 86,46 līdz 85,00 pensiem par eiro.
