Britu izlūkdienests brīdina par austriešu spiegu 1
Pēc britu izlūkdienesta sniegtās informācijas austriešu kolēģiem par spiegošanu Krievijas labā Vīnē aizturēts 70 gadus vecs atvaļināts Austrijas armijas pulkvedis, kurš sadarbojies ar Krievijas izlūkdienestiem aptuveni 20 gadus un saņēmis par to aptuveni 300 000 eiro.
Uzsver Rietumu izlūkdienestu sadarbību
Sākotnēji Austrijas kanclers Sebastians Kurcs paziņoja, ka spiegs aizturēts pēc “kādas draudzīgas Eiropas valsts izlūkdienesta brīdinājuma”.
Britānijas izlūkdienests sniedza informāciju, kas noveda pie austriešu pulkveža aresta, atzīmē britu laikraksts “The Telegraph”.
Kā ziņo Austrijas mediji, britu brīdinājums bija politiski motivēts un liecina par britu neapmierinātību ar Austrijas valdības atteikšanos distancēties no Kremļa pēc Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģentu uzbrukuma šā gada martā bijušajam Krievijas drošībniekam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”.
Analītiķi atzīmē, ka pat aukstā kara laikā nereti bija gadījumi, kad kāda valsts atklāja otras puses spiegu un izraidīja viņu no valsts, nepubliskojot šo informāciju un noregulējot konfliktu pa diplomātiskajiem kanāliem.
Šobrīd Britānijas un Krievijas attiecības ir sliktākās kopš 1972. gada, kad Londona izraidīja vairāk nekā simt Krievijas vēstniecības darbinieku par “darbībām, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu”, tas ir, spiegošanu. Austrija, kas 1955. gadā pasludināja neitralitāti, vienmēr ir centusies uzturēt labas attiecības ar Austrumiem un Rietumiem. Vīnē ir izvietotas vairākas starptautiskās organizācijas, un te bieži rīkotas miera konferences. Uzskata, ka
Austrija būtu devusi priekšroku noklusēt spiegu skandālu un “noregulēt to pa diplomātiskiem kanāliem”,
taču Britānija nevarēja pieļaut, ka pēc Krievijas aģentu uzbrukumiem bijušajiem Krievijas drošībniekiem Ļitviņenko un Skripaļam, kuri abi tolaik jau bija Apvienotās Karalistes pilsoņi, Krievija turpinātu izvairīties no atbildības. Militāro ekspertu ieskatā, atvaļinātais Austrijas armijas pulkvedis nevarētu būt nodevis Krievijai svarīgus Rietumu militāros noslēpumus, jo tādi viņam nebija pieejami.
Bažas un satraukumu rada apstāklis, ka viņš spiegoja Krievijas labā aptuveni 20 gadus, pirms tika atklāts. “Šis gadījums izraisa īpašu interesi, jo spiegošanas operācija bija vērsta pret valsti, kam ir divējāda reputācija attiecībās ar Krieviju,” izteicies avots Britānijas valdības aprindās, uzsverot Rietumu izlūkdienestu sadarbības svarīgumu.
Britu izlūkdienests pasniedz Austrijai “megafonu”
Spiegošanas skandāls iedragājis parasti siltās attiecības starp Vīni un Maskavu. Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš vēl nesen runāja par savas valsts vēlmi kļūt par “tiltu” starp Krieviju un Rietumiem, pieprasījis paskaidrojumus no Maskavas. Austrija bija viena no nedaudzajām rietumvalstīm, kas neizraidīja Krievijas diplomātus pēc Skripaļu indēšanas Solsberijā, cenšoties saglabāt ciešus kontaktus ar Maskavu. Šā gada februārī Kurcs pabija vizītē Maskavā un oktobrī piedalījās ekonomikas forumā Sanktpēterburgā, abas reizes divatā apspriežoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Austrijas opozīcijas partijas apsūdzējušas galēji labējo Brīvības partiju (FPO), kas ir jaunākā partnere koalīcijas valdībā, pārāk ciešos sakaros ar Krieviju. “Viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem ir sakari starp FPO un Krievijas vadību,” uzskata viens no Austrijas opozīcijas līderiem Peters Pilcs.
Krievijas prezidents augustā apmeklēja Vīni, pirms tam uzdejojot ar Austrijas ārlietu ministri Karinu Kneislu viņas kāzās. Kneisla oficiāli nav nevienas partijas biedre, taču amatā viņu virzīja Brīvības partija, kas Austrijas koalīcijas valdībā vada arī Iekšlietu un Aizsardzības ministriju. Pēc spiegošanas skandāla Kneislai nācās atcelt plānoto vizīti Krievijā.
Maskava dusmīgi reaģējusi uz spiegošanas skandālu, apsūdzot Austriju “megafona diplomātijā”.
Britu mediji piebilst, ka “megafonu” Austrijai pasniedza britu izlūkdienests.
