Britiem jāguļas gultā, kuru paši uzklājuši 6
Latvijā dzīvojošais britu žurnālists un rakstnieks Maiks Koljers pirmdienas rītu sāka ar došanos uz Pilsonības un migrācija lietu pārvaldi (PMLP), apņēmības pilns kļūt par Latvijas pilsoni. Tā bija viņa reakcija uz referenduma balsojumu par Britānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Balsojuma rezultāts radījis pārdomas arī Latvijā labi zināmajam laikraksta “The Economist” redaktoram Edvardam Lūkasam, kurš interneta sociālajā tīklā “Twitter” lūdzis, vai kāda no Baltijas valstīm nevarētu viņam piešķirt pilsonību. Tas gan vairāk jāuztver kā joks, taču kopumā ar Latviju un ES saistītie briti šķiet ļoti vīlušies par savu tautiešu izvēli.
“PMLP pateica, ka man ir iespējams pieteikties Latvijas pilsonībai pēc gada, lai gan šeit dzīvoju deviņus gadus. Pastāvīgā uzturēšanas atļauja man izdota pirms četriem gadiem, bet pirms tam man bija termiņuzturēšanās atļauja. Tomēr pēc gada noteikti pieteikšos pilsonībai un iziešu naturalizācijas procesu,” skaidro M. Koljers, kurš interesējies par dubultpilsonības iespējām, taču neesot atbildis kritērijiem. “Es notiekošo uztveru nopietni. Šo gadu pavadīšu, lai sagatavotos valodas un vēstures eksāmeniem – uzlabošu latviešu valodas zināšanas un katru dienu mācīšos,” saka britu žurnālists, kurš uzskata, ka viņa Britānijas pasei pēc izstāšanās no ES neesot nekādas jēgas – visa viņa dzīve un uzņēmumi jau esot saistīti ar Latviju un Eiropas Savienību. Runājot par savu tautiešu balsojumu referendumā, viņš atgādina vecu sakāmvārdu: “Ja tu uzklāji sev gultu, tev tajā būs jāguļ.” M. Koljeru gan satrauc, kāda būs jaunā Britānijas valdība un tās attieksme pret Baltijas valstu aizsardzību. Lielākas cerības viņš liek uz Leiboristu partijas nākšanu pie varas, jo Konservatīvās partijas attieksme ir tuva populistisko eiroskeptiķu politikai, kas varētu apšaubīt vajadzību stiprināt Latvijas drošību.
“Ja šis (aizies) greizi, vai Igaunija, Lietuva vai Latvija man iedos ES pilsonību un pasi?” referenduma dienā sociālajā tīklā “Twitter” ierakstīja laikraksta “The Economist” redaktors un Austrumeiropas lietu eksperts Edvards Lūkass. Vēlāk viņš rakstīja, ka arī viņa kolēģi laikrakstā nadzīgi jautājot par iespējām iegūt Igaunijas pases. Atbildot uz “LA” jautājumu par referenduma sekām, E. Lūkass uzsver, ka “ekonomiskās, politiskās un diplomātiskās konvulsijas, kuras radījusi Britānijas izstāšanās, ir sliktas ziņas Baltijas valstīm”. “Laikā, kad mums jāpieliek pūles, lai pievērstos reālām problēmām, kā Krievija, Ķīna, islāmisms un nabadzība, mēs esam radījuši jaunu un nevajadzīgu problēmu,” uzskata E. Lūkass. Viņš norāda, ka vēl ir iespēja novērst Britānijas izstāšanos, piemēram, ar nākamajām vēlēšanām Britānijā, bet arī šādā gadījumā scenārijs nav labs. Igaunija, Latvija un Lietuva kā mazas valstis, kas ir galvenokārt atkarīgas no stabilas un noteikumos balstītas vides, žurnālista ieskatā, tagad esot apdraudētas. “Man ir arī žēl cilvēkus no Baltijas valstīm, kuri ir pārcēlušies strādāt uz Apvienoto Karalisti. Balsojums ir uzjundījis nožēlojamu rasistisku un ksenofobisku incidentu sēriju. Man par to ir kauns, kaut arī britu vairākums joprojām izturas silti un pieņemoši kā vienmēr,” piebilst E. Lūkass.
Latvijā dzīvojošais izdevuma “The Baltic Times” galvenais redaktors Ričards Martins-Hemphills cer, ka Britānijas izstāšanās viņu būtiski neietekmēs. “Es joprojām esmu optimistiski noskaņots – varbūt pārāk – par to, ka Latvijas valstspiederīgajiem nebūs grūti doties dzīvot un strādāt uz Britāniju un britu pilsoņiem nebūs pārāk sarežģīti doties uz Latviju,” saka R. Martins-Hemphills. Ričards, kurš pats ir Britānijas un Īrijas dubultpilsonis, pazīstot daudzus britus, kas pašlaik nodrošinās, piesakoties kādas ES valsts pilsonībai. Viņaprāt, vēl varētu sekot kādas atkāpes. R. Martins-Hemphills studējis Skotijā Edinburgas universitātē laikos, kad bija aktīva kampaņa par Skotijas neatkarību. Tagad Skotijas neatkarības “draudi” varot kalpot kā iespēja rast kompromisu jeb tā saucamo “Brexit Lite”.
