Valdis Krastiņš: Britiem atliek brīvais kritiens 0
Britu premjere Terēza Meja ieguvusi knapu, tomēr pozitīvu balsojumu parlamentā priekšlikumam atjaunot sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Viņa gatavojās zvanīt attiecīgajam ES pārstāvim Mišelam Barnjē, bet kļuvis zināms, ka Barnjē “atļāvis” nobloķēt telefona līniju, kas nāk no Mejas ofisa… Kungam apnicis debatēt par reiz jau izdebatēto jautājumu.
Un arī citi augsti Eiropas Savienības ierēdņi nebeidz atkārtot, ka viss jau izrunāts un nokārtots, un reiz panākto (un britu parlamenta balsojumā noraidīto) vienošanos negrasās pārskatīt. Britiem tātad atliek brīvais kritiens – izstāšanās bez jebkādas vienošanās, tomēr to noraidījis parlamenta vairākums, un šo noraidījumu kā noteikumu sarunām izvirzījis leiboristu līderis Džeremijs Korbins.
Bet arī Korbinam nav skaidras nostājas: laba daļa leiboristu deputātu cenšas pierunāt viņu atbalstīt atkārtota referenduma ideju, bet Korbins tam nepiekrīt, jo daži vadošie leiboristu deputāti ievēlēti apgabalos, kur pirms diviem gadiem notikušajā referendumā vairākums iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos. Konservatīvo un leiboristu savtīgās intereses un parlamenta deputātu svārstīgums izraisījis jucekli un parlamentāro krīzi.
Izeja normālos apstākļos būtu vienkārša – ārkārtas vēlēšanas un jaunievēlētā parlamenta balsojums par atkārtotu referendumu. Bet šajā gadījumā jārēķinās ar to, ka Konservatīvā partija zaudēs varu, un to jau nu gan nevēlas ne Meja, ne viņas partijas deputāti. Un arī Korbins nav nekāda Dieva dāvana – viņš ir gauži ortodoksāls marksists, Eiropas Savienība nebūt nav viņa “gaišais sapnis”. Tādēļ briti turpina mīcīties un šūpoties lielā neziņā. Tas, protams, nenāk par labu saimnieciskajai dzīvei.
“Tā darbojas demokrātija” – šādi mierina sevi optimisti, kuri kā vienmēr var izrādīties zaudētāji. Vēlētos šiem optimistiem aizrādīt, ka viens no demokrātijas pamatnoteikumiem ir piedāvāt vēlētājiem skaidru, precīzi definētu izvēli. Tāda britiem netika dota arī pagājušajā referendumā: pārāk daudz bija melīgas informācijas un vēlētāju maldināšanas. Un tagad tas atkārtojas citā kontekstā.
Var saprast vecās paaudzes vēlētājus, kuri vēlas “vecās, labās Anglijas” praktiski neiespējamo atgriešanos un tika pamudināti balsot par izstāšanos, bet jaunā paaudze un Skotijā absolūtais vairākums bija pret to. Cerēsim, ka briti sadzirdēs bijušā leiboristu vadoņa Tonija Blēra mudinājumu pieprasīt otru referendumu un nobalsot par palikšanu Eiropas Savienībā.
