Septiņreiz jānomēra 1
Savukārt tiem uzņēmumiem, kuri šobrīd tikai izskata iespējas ieiet Lielbritānijas tirgū, būtu ļoti uzmanīgi jāizvērtē, vai šī valsts šobrīd ir pareizais tirgus, kur paplašināties, vērtē ekonomikas eksperti. Pirms jebkura lēmuma būtu jāsaprot, kāds ir sliktākais scenārijs, ja netiek panākta vienošanās par Lielbritānijas pieeju vienotajam ES tirgum. Šādā gadījumā, piemēram, eksportējot uz Lielbritāniju, būtu jārēķinās ar ievedmuitas tarifiem, kas visaugstākie varētu būt pārtikas un mašīnbūves nozarēm.
Taču līdztekus ievedmuitai var būt arī dažādi citi šķēršļi, kas jāņem vērā, piemēram, finansēs (iespējas sniegt pakalpojumus citās ES valstīs), farmācijā (zāļu sertifikācija un patentu aizsardzība), IT nozarē (datu aizsardzības jautājumi), telekomunikācijās (pārrobežu tarifi) un pētniecībā (ES fondu pieejamība sadarbības projektos ar Lielbritānijas pētniekiem pēc “Brexit”), kā arī daudzi citi, uzskaita bankas “Citadele” ekonomists. Atbildes uz šiem jautājumiem katram uzņēmumam būs citas, taču vienlaikus pārmaiņu laiks arī vienmēr dod jaunas iespējas un, kamēr citi uzņēmumi iepauzē, tiem, kas ir gatavi meklēt jaunas iespējas un riskēt, paveras iespējas attīstībai.
Tie paši mājas darbi
Patlaban izdarīt ilgtermiņa secinājumus ir neiespējami, vērtē ekonomikas eksperti, taču būtiski Latvijai ir aktīvāk novērst šķēršļus un sarežģījumus investīciju ienākšanai, attīstīt infrastruktūru, uzlabot konkurētspēju. Visdrīzāk iespējamie scenāriji precīzāk iezīmēsies vien nākamgad, kad būs redzama izstāšanās ceļa karte un cik pragmatiski norisināsies jauno nosacījumu izstrāde. Tikmēr valdīs nenoteiktība, kas bremzēs ekonomikas izaugsmi visā ES, un tas ir vērtējams kā kavēklis investīciju aktivitātei kopumā.
