Ir laiks pielāgoties 1
Arī Latvijas uzņēmumi darbojas Lielbritānijā, un te nav runa tikai par eksportu, ko, protams, ietekmē valūtu kursu svārstības, bet gan par Latvijas uzņēmumu filiālēm un meitas uzņēmumiem Lielbritānijā. Piemēram, tie ir tādi pazīstami un veiksmīgi uzņēmumi kā tekstilrūpniecības kompānija “Valmieras stikla šķiedra”, apdrošināšanas sabiedrība “BTA” u. c. Līdzīgi kā ar citiem tirgiem, ja uzņēmums tajā jau ir iekļuvis, neviens atkāpties un pamest to negrasās, jautājums var būt par produktu un tirgu diversifikāciju. Tomēr ir skaidrs, ka tiem uzņēmējiem, kuri jau strādā Lielbritānijas tirgū, šobrīd pārsteidzīgas kustības, visticamāk, izdarīt nevajadzētu, jo ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu par to, kādas būs ES attiecības ar Lielbritāniju pēc pāris gadiem. Uzņēmējiem vēl ir laiks pielāgoties jaunajai situācijai.
Par kokrūpniecību
Īstermiņā, protams, Latvijas uzņēmējus visvairāk skars “Brexit” ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku un valūtas kursa svārstības. Kopš referenduma mārciņas kurss pret eiro ir sarucis par aptuveni 10%, un ekonomisti Lielbritānijas ekonomikai šogad prognozē nonākšanu recesijā, kā rezultātā mazināsies pieprasījums pēc importa precēm un pasliktināsies arī izaugsmes rādītāji eirozonā.
Vairāk nekā 68% no eksportējamās produkcijas uz Lielbritāniju ir kokmateriāli, tādēļ ir svarīgi, kā “Brexit” ietekmēs būvniecības sektoru tur. Kokrūpniecība ir viens no Latvijas ekonomikas un eksporta balstiem ar tādiem flagmaņiem kā “Latvijas finieris”, “Kronospan Riga”, “Pata” u. c. Turklāt lielāki riski ir tieši tiem uzņēmumiem, kas galvenokārt balstās uz šo tirgu un eksportē zemas pievienotās vērtības produktus.
“Pirmie signāli par šo nozari nav īpaši iepriecinoši, jo pēc referenduma Lielbritānijā vērojams nekustamo īpašumu cenu kritums un vairāki nekustamo īpašumu ieguldījumu fondi Lielbritānijā ir apturējuši naudas izmaksas,” atklāj M. Āboliņš. Raugoties no risku pārvaldīšanas viedokļa, kredītrisku apdrošināšanas kompānijas “Coface” direktors Latvijā Arnis Blūmfelds iesaka ar plānotajiem eksporta darījumiem nogaidīt, līdz tirgus nostabilizējas vismaz līdz prognozējamam līmenim. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, kuriem jau ir aktīva eksporta sadarbība ar Lielbritāniju, ir jārēķinās ar mazākiem ieņēmumiem vai pat zaudējumiem sterliņu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Vienlaikus ir vērts atzīmēt, ka eksportētājiem uz ASV “Brexit” dēļ lētāks eiro palīdzēs konkurētspēju uzlabot.
Šādi satricinājumi uz kādu laiku var aizkavēt jaunu būvniecības projektu uzsākšanu un mazināt pieprasījumu pēc mūsu kokmateriāliem. Lai mazinātu šo risku, īstermiņā eksportējošajiem uzņēmumiem būtu svarīgi diversificēt eksporta tirgus, ko, protams, ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, tomēr ilgākā termiņā ar kokmateriālu eksportu uz Lielbritāniju nevajadzētu būt problēmām, vērtē M. Āboliņš. Pat, ja tiek noteikti tirdzniecības ierobežojumi, kokmateriāliem ievedmuita varētu būt samērā neliela un nepārsniegs dažus procentus.
