Britu militārās lidmašīnas ar ieroču kravu Ukrainai aplido Vāciju ar līkumu 49
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī Apvienotās Karalistes (AK) Aizsardzības ministrs Bens Vallass negrasās sūtīt britu armiju palīgā Ukrainai Krievijas iebrukuma gadījumā, tomēr Ukrainai tiek palīdzēts ar ieroču piegādi aizsardzības mērķiem. Tieši ieroču piegāde nu radījusi jautājumus, medijiem ziņojot, ka britu lidmašīnas uz Ukrainu devušās, metot līkumu apkārt Vācijai.
Palīdz kopš 2015. gada
Briti sākuši ieroču piegādi Ukrainai, kas Krievijas iebrukuma gadījumā paredzēti pašaizsardzībai – bruņutransporta, helikopteru un zemu lidojošu lidaparātu iznīcināšana, un, kā apgalvo britu aizsardzības ministrs Bens Vallass, pašlaik “nerada nekādus draudus Krievijai”. Ieroču kravu pavada neliels skaits personāla, kas apmācīs ukraiņus ar tehniku rīkoties. Pēc apmācību pabeigšanas briti atgriezīsies atpakaļ AK.
Jau kopš 2015. gada AK piedalās Ukrainas armijas apmācībā – uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā un Krimas aneksijas 2014. gadā. 2019. gadā AK uzsāka sadarbību arī ar ukraiņu jūras spēkiem, 2021. gadā britu valdībai ziņojot par plāniem piegādāt divus pretmīnu kuģus.
Pagājušās nedēļas nogalē divas C-17 britu militārā transporta lidmašīnas, tā vietā, lai dotos taisnā līnijā pāri Vācijai, nezināmu iemeslu dēļ devās uz Ukrainu, metot pamatīgu līkumu pāri Dānijai un Polijai. Laikraksts “Daily Mail” pieļauj, ka Vācija aizliegusi šķērsot savu gaisa telpu. Iemesls – vāciešu vēlme saglabāt neitralitāti attiecībās ar Krieviju gāzesvada “Nord Stream 2” dēļ. Arī citiem britu medijiem lidojuma maršruts licies neparasts, ekspertiem izsakot aizdomas, ka Berlīne, kas jau sen iestājas pret jebkādu ieroču piegādi Ukrainai, aizliegusi ielidot savā gaisa telpā.
Atļauju nedeva, jo neviens neprasīja
“Reuters” citē britu Aizsardzības ministriju: “Vācija nav aizliegusi ielidot savā gaisā telpā, jo AK to nav pieprasījusi, par šādu tēmu nav bijis strīda AK un Vācijas starpā.” Un papildinot ar informāciju, ka otrdien cita britu militārā lidmašīna ir šķērsojusi Vācijas gaisa telpu bez līkumu mešanas. Arī “German Bild” raksta, ka Vācija lidojumus nav bloķējusi, jo britu puse gluži vienkārši nav pieprasījusi atļauju. Lai nu kā tur ir bijis, tomēr skaidrs, ka birokrātiski šķēršļi nākotnē varētu radīt problēmas, ja nepieciešams steidzami nogādāt militārās kravas pāri valstu robežām. Neatbildēts ir arī jautājums par to, vai atļauja britu militārajām lidmašīnām šķērsot gaisa telpu tika prasīta Dānijai un Polijai.
Taču arī Vācija ir gatava ukraiņiem palīdzēt, piedāvājot nosūtīt kiberdrošības speciālistus, lai palīdzētu izmeklēt pagājušās nedēļas kiberuzbrukumus, kuros ukraiņu amatpersonas vaino Krieviju. Vācijas aizsardzības ministre Annalēna Bērboka: “Mēs esam gatavi nopietnam dialogam ar Krieviju, jo diplomātija ir vienīgais veids, kā atvieglot bīstamo situāciju.”
Vaicāta par Vācijas atteikšanos nosūtīt aizsargieročus uz Ukrainu, kā to lūdza valdība Kijevā, Bērboka atbildēja, ka valdības jaunā ierobežojošā ieroču eksporta politika “sakņojas mūsu vēsturē”. Kopš brīža, kad jauno valdību veidojošajās sarunās decembrī tā tika nostiprināta, Vācija ir ieņēmusi ierobežojošāku nostāju attiecībā uz ieroču eksportu uz ārvalstīm.
Ieroču sūtīšana no citām ES un NATO valstīm seko neveiksmīgajām sarunām Briselē un Vīnē, nepiekāpjoties Krievijas vēlmei iegūt veto tiesības bloķēt valstu iestāšanos NATO, kā arī prasībai izvākt rietumvalstu bruņotos spēkus no bijušajām PSRS republikām.
Traucē siltā ziema
Britu parlamentārās aizsardzības komisijas priekšsēdis Tobiass Elvuds pārliecināts, ka britu pienākums ir dot savu artavu Eiropas drošības atbalstīšanā. “Visam, kas notiek Ukrainā, ir liela ietekme uz norisēm pārējā Austrumeiropā. Tādēļ ir būtiski, ka mēs sniedzam atbalstu Ukrainai. (..) Putins cenšas pārzīmēt Austrumeiropas karti. (..) Viņš ir ieguvis apliecinājumu no NATO, ka militāras atbildes nebūs, tādēļ viņš gluži vienkārši gaida izmaiņas laikapstākļos. Lai cik tas liktos dīvaini, viņi gaida uz aukstāku laiku, lai ceļi un ezeri sasaltu, un tad būs labākais brīdis, kad, manuprāt, kampaņa [karš] varētu sākties.”
Taču, pat ja AK valdība gatava palīdzēt, sabiedrības atbalsts nav tik viennozīmīgs. “Mums nevajag iejaukties,” kāds anonīms lasītājs komentē “Daily Mail” rakstu ar nosaukumu “Vladimirs Putins šobrīd plāno plaša mēroga invāziju”: britu aizsardzības šefs un Baltais nams brīdina, ka Ukrainai jāgatavojas “murgainam scenārijam”, Krievijas armijai savelkot spēkus pierobežā un bruņotām divīzijām dodoties uz Baltkrieviju.
Nākamais visvairāk “plusiņu” ieguvušais komentārs: “Iespējams, ASV un NATO jābeidz tur celt bāzes un tad krievi tik ļoti neuztrauksies? Tas ir gandrīz kā ASV nepatika pret padomju raķetēm Kubā. Uz mums tas neattiecas. Tas ir lokāls strīds.” Tam seko atbilde: “Lokāls strīds? Gļēvulis!”
