Briti pārmāca vadošās partijas 0
Lai arī 73 jaunievēlētie britu Eiroparlamenta deputāti paspēs nostrādāt knapi dažus mēnešus, jo vismaz teorētiski Apvienotā Karaliste (AK) no Eiropas Savienības (ES) izstāsies 31. oktobrī, tomēr aizvadīto vēlēšanu ietekme britu iekšpolitikā būs milzīga. Vēlētāji ir smagi sodījuši vadošās partijas, balsis atdodot konkurentiem, kuru pozīcija par izstāšanos ir skaidra un saprotama. Tajā pašā laikā iedzīvotāju viedoklis par breksitu joprojām dalās, dalās arī ekspertu viedoklis par to, ko tad īsti tauta vēlas – izstāties vai neizstāties no ES.
Vēlēšanas, kam nevajadzēja notikt
Kā jau tika prognozēts iepriekš, uzvaras laurus plūca bijušā UKIP līdera Naidžela Farāža vadītā Breksita partija, kas ieguvusi 31,6% balsu. Kā otrie finišēja liberāldemokrāti, kas ir pret izstāšanos, viņiem 20,3% balsu ir vērā ņemams panākums. Kopumā partijas, kas viennozīmīgi iestājas par palikšanu ES – liberāldemokrāti, zaļie, SNP, “Change UK” un “Plaid Cymru” – ir saņēmušas 40,4%, bet breksitu atbalstošās partijas – Breksita partija un UKIP – 34,9%.
Vai tas nozīmē, ka briti mainījuši savas domas par izstāšanos no ES? Iespējams, nē. Konservatīvā partija ir piedzīvojusi vēsturiski smagāko sakāvi, taču arī opozīcijai – leiboristiem – ir pamatīgi zaudējumi Skotijā un Velsā. Abām vadošajām partijām līdz šim nav bijusi skaidra un viennozīmīga nostāja par izstāšanos, jo abās partijās ir gan ES atbalstītāji, gan eiroskeptiķi, un tieši tāda pati situācija ir ar vēlētājiem.
Leiboristi ieguvuši 14,1%, konservatīvie – tikai 9,1%, taču to, kāda nostāja breksita jautājumā ir šo partiju vēlētājiem, nav iespējams pateikt, jo abas partijas cenšas izdabāt visiem.
Komentējot vēlēšanu iznākumu, “Politico” ironizē: “Trīs gadus pēc balsojuma par ES atstāšanu AK uz Briseli sūta nenopietnu eiroparlamentāriešu grupu, kas ievēlēti vēlēšanās, kam vispār nevajadzēja notikt. Britu politiķi ir sevi apkaunojuši, un nav nekādas reālas vīzijas par breksitu, kam visa valsts varētu piekrist.” Savukārt BBC secina, ka “lai vai kas notiktu, puse valsts būs neapmierināta. Vērtējot šo vēlēšanu rezultātus, nekas nenorāda uz viennozīmīgu risinājumu”.
Vadošajām partijām jāizvēlas
Eksperti uzskata, ka abām lielākajām partijām – konservatīvajiem un leiboristiem – nākotnē jākļūst daudz ekstrēmākām un beidzot jāizvēlas, kurā pusē nostāties. Konservatīvajai partijai jākļūst par izstāšanās partiju, pastāvot uz ES atstāšanu bez līguma 31. oktobrī, bet leiboristiem jāaizstāv ideja par palikšanu ES un otro referendumu.
Ja par nākamo premjeru konservatīvā partija ievēlētu breksiteri Borisu Džonsonu, tad viņš spētu apturēt Farāža uzvaras gājienu. Taču konservatīvās partijas proeiropeiskais spārns būtu sašutis, un tās galvenais balsts – vidusslāņa balsotāji – no partijas novērstos. Savukārt leiboristiem atbalsts dalībai blokā nozīmētu ziemeļu apgabalu vēlētāju simpātiju zaudēšanu, tā vietā cerot iegūt vidusslāņa balsotājus no dienvidiem, kas būtu gandrīz neiespējami.
Tikmēr sociālajos tīklos gan breksiteri, gan ES palicēji dalās ar breksita joku –
Uzziņa
EP vēlēšanu rezultāti Apvienotajā Karalistē
Breksita partija (mērķis – izstāties) – 29
Liberāldemokrāti (mērķis – neizstāties) – 16
Leiboristi (strādnieku tiesības, breksita nostāja neviennozīmīga) – 10
Zaļā partija (palikšana ES, vides aizsardzība) – 7
Konservatīvā partija (valdošā partija, breksita nostāja neviennozīmīga) – 4
Plaid Cymru – Velsas partija (palikšana ES) – 1
Change UK (jaunā pretbreksita partija, mērķis – neizstāties) – 0
SNP – Skotijas nacionālā partija (palikšana ES, atdalīšanās no AK) – 3
UKIP – Apvienotās Karalistes neatkarības partija (mērķis – izstāties) – 0
DUP – Demokrātiskā Ūnionistu partija (atbalsta izstāšanos) – 1
Sinn Fein – īru republikāņu partija (atbalsta neizstāšanos) – 1
Alliance Party – īru proeiropeiskā partija (atbalsta neizstāšanos) – 1
Par izstāšanos – 34,9%, par palikšanu – 40,4%