Briti latviešiem iesaka doties prom; statistika apliecina naida noziegumu palielināšanos 18
Nepilnu pusgadu pēc “Brexit” referenduma, kas raisīja naidīgas attieksmes pieaugumu pret iebraucējiem, ieskaitot Lielbritānijā dzīvojošos latviešus, nevar teikt, ka attiecībā uz tiesību aizskārumiem būtu palielinājies sūdzību skaits. Tomēr sarunās ar cilvēkiem joprojām izskan dažādi anekdotiski gadījumi, raidījumam “LNT Ziņu TOP 10” atzina Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Brože.
Tiekot izteikti aizrādījumi par valodu – kāpēc vilcienā nerunā angliski, skolā pajautā – kad brauksiet projām.
Pēc viņas teiktā, oficiālā statistika apliecina naida noziegumu palielināšanos – reģistrēto noziegumu skaits audzis par 20%. Referendums nav uzlabojis attiecības ar ārzemniekiem, kas dzīvo Lielbritānijā, secina vēstniece.
Tomēr attiecībā uz izstāšanās procesu no Eiropas Savienības (ES) nepilnu pusgadu pēc iedzīvotāju balsojuma Lielbritānija joprojām ir turpat, kur līdz šim. Neziņa, kas būs un vai vispār būs, pārējām dalībvalstīm savukārt traucē izstrādāt plānu dzīvei pēc “Brexit”. Arī Latvijai.
Pirmie uzmetumi gar ir tapuši – tos izstrādājusi Ārlietu ministrija un apstiprinājusi Saeimas Eiropas lietu komisija. Tiek izmantoti divi termini – “vieglais” un “smagais” “Brexit”. Pirmajā gadījumā Lielbritānija izstājas, taču joprojām saglabā ciešas attiecības, atvieglojot muitas procedūras un piedaloties finansiāli. Smagajā variantā saites tiek sarautas pilnībā.
Uzņēmums “Spilva”, kas tirgo savu produkciju Lielbritānijā, norāda: smagais “Brexit” nozīmētu, ka sadārdzinātos produkcijas plaukta cena, bet pircēju skaits kristu. Līdz šim gan vasaras balsojuma rezultāts tiešu ietekmi nav atstājis. Vai atstās – nezina ne uzņēmums, ne tirdzniecības partneris, kurš “Spilvas” produktus Lielbritānijā izplata.
“Mums pat nav nojausmas, kad tas notiks un cik lielu daļu no eksporta nāksies meklēt citos tirgos,” atzina “Orkla Foods Latvija” mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne. Taču lielākais klients Lielbritānijā sakot, ka tas nebūs ne pusgada, ne gada jautājums. Tas būšot daudz ilgākā laika posmā un notikšot lēnām.
Kā viena no lielākajām ekonomikām Lielbritānija ir arī viena no lielākajām iemaksu veicējām ES budžetā. Reāla ietekme gaidāma ap 2019.gadu, un iespējamie scenāriji ir trīs.
Pirmajā Lielbritānijas iztrūkumu segtu atlikušās dalībvalstis, kas nozīmē, ka Latvijai esošās iemaksas pieaugtu par trešdaļu jeb aptuveni 80 miljoniem eiro. Otrs variants – Lielbritānijas daļa vienkārši tiek izdzēsta. Tas nozīmē, ka Latvijas gadījumā būtu pieejams par vismaz 52 miljoniem eiro mazāk naudas. Pēdējais variants ir vissmagākais – tas paredz izdevumus samazināt daudz plašāk, kā rezultātā Latvijai pieejamo līdzekļu apjoms saruktu līdz pat 200 miljonu eiro apmērā gadā.
