Briti izvairīgi par aplamās informācijas atsaukšanu 0
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, kā arī Latvijas Ķirurgu asociācija ir nosūtījusi ierakstītu vēstuli populārā britu medicīnas žurnāla “Lancet” galvenajam redaktoram profesoram Ričardam Hortonam, kurā prasa atsaukt par Latviju publicēto aplamo informāciju.
Žurnāla publikācijā tika pausts, ka Latvijā ir augstākā mirstība pēc operācijām 28 Eiropas valstu vidū – mūsu valstī viņsaulē aizgājuši 65 cilvēki jeb 21,5% operēto slimnieku. Pētījums tika veikts no 2011. gada 4. līdz 11. aprīlim un divu mēnešu pēcoperācijas novērošanas periodā pēc izrakstīšanās no P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Šā pētījuma koordinatore no Latvijas puses Iveta Golubovska, Anesteziologu un reanimatologu asociācijas viceprezidente, informēja, ka kopumā no 302 slimniekiem nomiruši divi, nevis 65 pacienti, kas kopā veido nevis 21,5%, bet gan 0,66%. Abas asociācijas lūdz labot kļūdu un publicēt pareizo informāciju, pastāstīja Ķirurgu asociācijas pārstāvis, Rīgas Austrumu slimnīcas Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītājs Guntars Pupelis un Anesteziologu un reanimatologu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Vanags. “Jautājums ir nevis par to, kurš vainīgs, bet gan kāpēc parādījās tādi dati,” uzsver profesors Pupelis.
G. Pupelis ir iniciators šai vēstulei un jau pirms tās nosūtīšanas sazinājies ar žurnāla atbildīgajiem darbiniekiem, lai informētu, ka ir publicēti aplami dati, un noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par to atspoguļošanu. Atbildes bijušas visai izvairīgas. Savukārt I. Vanagam, kurš arī cenšas panākt, lai Latvija starptautiskajā mērogā neizskatītos pēc valsts, kur strādā mazkvalificēti ķirurgi un anesteziologi, radusies pārliecība, ka Latvijai taisnību panākt būšot ļoti grūti.
“Pētījumā ir ieguldīta ļoti liela nauda, tāpēc “Lancet” pārstāvji negribīgi raugās uz mūsu lūgumu izlabot kļūdu, jo tā var apšaubīt visa pētījuma kvalitāti un objektivitāti,” atzina I. Vanags un piebilda, ka, visticamāk, šādi pētījumi top par medicīnas industrijas pārstāvēto firmu līdzekļiem, tāpēc pētījumu autori negrib dzirdēt ne par kādām kļūdām, lai sponsoriem nerastos šaubas par apjomīgo veikumu.
Dakteris Pupelis papildināja kolēģa sacīto ar faktu, ka, sazinoties ar žurnāla atbildīgajiem darbiniekiem, neviens no viņiem nav izteicies par lietas būtību – viņam ieteikts rakstīt vēstuli, kuru, iespējams, publicēšot, ja tā žurnāla vadības izpratnē būšot pietiekami svarīga. Taču asociācijas nav piekritušas šādam ieteikumam, kurš ļautu publikācijas redaktoram Billam Summerskillam izlocīties, kā vajag, un uzstāj uz aplamo faktu atsaukšanu un pareizo publicēšanu.
G. Pupelis uzsvēra, ka šāda aplama informācija kaitē ne tikai Latvijas tēlam kopumā, bet arī tiem ārstiem, kuru klienti ir ārvalstu pacienti, jo cilvēki jau nezina, kāda situācija ir patiesībā.
Līdzīgu vēstuli žurnāla galvenajam redaktoram ir uzrakstījušas arī Polijas ārstu asociācijas un tuvākajā laikā to nolēmuši darīt arī kolēģi Slovākijā, informēja I. Golubovska.
