Briti izskauž plastmasas maisiņus 0
Ekoloģisks dzīvesveids britiem ir teju modes lieta. Daudzi mantu kulta vietā pievērsušies minimālismam, uzskatot, ka maksāt vajag nevis par lietām, bet par emocijām, krietni samazinājusies interese par sezonas apģērbu kolekciju izpārdošanām, jo tiek nepārtraukti atgādināts, ka apģērbu ražošanas industrija bojā gan vidi, gan ekspluatē darbaspēku jaunattīstības valstīs.
Eksistē pat domubiedru grupas, kas pulcējas, lai dalītos ar receptēm, kā gatavot no lielveikalu izmestajiem – jā, izmestajiem! – produktiem.
Kopumā gan briti ir diezgan konservatīva nācija, tādēļ lielum liela daļa ar ekstrēmām lietām neaizraujas, taču sabiedrības atbalsts vides aizsardzībai un plastmasas iepakojuma samazināšanai ir milzīgs.
Makaroni savā burciņā
“Iepērkoties ņemiet līdzi paši savu iepakojumu!” aicina viena no britu lielveikalu ķēdēm “Waitrose”, kas nupat sākusi eksperimentu vienā no saviem veikaliem. Vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu izņemšana no apgrozības ietaupītu 124 miljonus plastmasas maisiņu, kas ir veselas 500 tonnas plastmasas gadā. Plastmasas iepakojums tiek noņemts puķēm un augiem, tiek piedāvāta plaša neiepakotu augļu un dārzeņu izvēle, pircēji var ņemt līdzi savus traukus, lai tos piepildītu ar rīsiem, brokastu pārslām, makaroniem. Tāpat lielveikalu ķēde paziņojusi, ka būs pirmā, kas piedāvās šādi nopirkt arī sasaldētus augļus.
“Waitrose” eksperiments sākts veikalā Oksfordā, kur simtiem produktu izpakoti no oriģinālajiem plastmasas iepakojumiem.
Pircējiem plānota arī iespēja aizņemties iepirkšanās kasti, lai nogādātu pirkumus mājās, ķīlā atstājot depozītu piecu britu mārciņu (6 EUR) apmērā, ko atdos, kad kaste tiks nogādāta atpakaļ.
Veikalā pircēji varēs paši iepildīt arī vīnu un alu, tāpat arī trauku mazgājamos līdzekļus. Tiek solīts, šādā iepildīšanas stacijā produkti, izņemot alkoholiskos dzērienus, būs par 15% lētāki.
Vides aizsardzības organizācijas ir apsveikušas kompānijas lēmumu. Ariana Denšama, okeānu aizsardzības pret plastmasas piesārņojumu “Greenpece UK” aktīviste, atzīmē, ka “desmit vadošie Apvienotās Karalistes lielveikali rada 810 000 tonnas vienreiz lietojamā iepakojuma katru gadu, tādēļ mazumtirgotājiem nepieciešams uztvert plastmasas samazināšanu nopietni un sekot “Waitrose” paraugam.”
Zobu pastas tabletes tūbiņu vietā
Mazumtirdzniecības veikalu ķēde “Tesco” kopā ar franču lielveikalu “Carretour” plāno izmēģināt jaunu, starptautisku iepirkšanās servisu, kas balstīts nevis uz otrreiz pārstrādājamiem, bet atkārtoti uzpildāmiem iepakojumiem. Tukšie iepakojumi tiks savākti, iztīrīti un izmantoti atkārtoti, galu galā tas varētu nozīmēt zemākas cenas gala patērētājam. Sākotnēji plānots izmēģināt ierobežotu produktu klāstu – tualetes piederumus, saldējumu un brokastu pārslas. Ja patērētājiem piedāvājums iepatiksies, tad produktu klāsts tiks palielināts un, iespējams, tie nonāks arī lielveikalu plauktos.
Ideja par atkārtotu viena un tā paša iepakojuma izmantošanu gan nepavisam nav jauna, taču līdz šim galvenā uzmanība ir tikusi pievērsta tieši iespējai iepakojumu pārstrādāt, nevis izmantot atkārtoti. Iepriekš šāda prakse nav izrādījusies visai veiksmīga. 2011. gadā AK lielveikalu ķēde “Asda” izlēma, ka nav lietderīgi turpināt tirgot veļas mīkstinātāju atkārtoti uzpildāmās pudelēs, jo pircēji bija par slinku, lai tās atkārtoti izmantotu.
Otrreizējās pārstrādes kompānijas “TerraCycle” izpilddirektors Toms Szakijs gan apgalvo, ka projekts tika sākts pēc divu gadu rūpīgas patērētāju paradumu izpētes un ērtībai bija jābūt lielākajam trumpim pircēju acīs: “99% no tā, ko nopērkam, mēs izmetam pēc vienas lietošanas reizes. Kādēļ lai iegādātos kaut ko tādēļ, ka gribam tikai tā saturu?”
Šī gada aprīlī cita lielveikalu ķēde “Morrisons” sāka pārdot papīra maisiņus savos veikalos. Tiek lēsts, ka šis lēmums samazinās plastmasas atkritumus katru gadu par 1300 tonnām. Taču nav skaidrs, vai papīra maisiņi ir daudz draudzīgāki videi par plastmasu.
BBC, analizējot papīra iepirkšanās maisiņu ietekmi uz vidi, secināja, ka maisiņu ražošanai tiek patērēts četras reizes vairāk enerģijas nekā plastmasas maisiņu ražošanai.
Un, galu galā, lai ražotu papīru, ir jāizcērt meži. Vides aģentūra secinājusi, ka papīra maisiņš jāizmanto trīs reizes, lai sasniegtu mazāku ietekmi uz globālo sasilšanu, nekā ražojot plastmasas maisiņu. Vai papīra maisiņi tiešām mitrajā Anglijas klimatā var izturēt vismaz trīs lietošanas reizes?
Mazie veikaliņi jau sen līderos
Lielbritānijā atrodas ne viens viens mazais veikaliņš, kur iespējams iepirkties, ņemot līdzi savu iepakojumu. Pircējam tas ir ļoti izdevīgi, jo iespējams nopirkt tieši tik daudz, cik nepieciešams, arī niecīgu daudzumu, tādējādi tiek samazināts arī atkritumos izmesto produktu daudzums.
“Cilvēki nāk un nopērk 10 gramus tikai tāpēc, ka viņi to var!”, “Tējkarote kaut kā nemaksā gandrīz neko, un galu galā arī nekas netiek izmests ārā!” – tādi ir veikalu saukļi. Veikaliņā pārdod žāvētus augļus, dabiskos skaistumkopšanas līdzekļus un tīrīšanas līdzekļus, taču citur līdzīgos veikalos pārdod arī svaigus augļus un dārzeņus, garšvielas, kafiju, tēju un citus produktus.
Velsas valdības prioritātēs ietilpst atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana, cerot, ka līdz 2025. gadam izdosies pārstrādāt vai kompostēt 70% no visiem atkritumiem, bet līdz 2050. gadam kļūt par “zero waste” jeb bezatkritumu nāciju, kur pilnīgi visi atkritumi tiek pārstrādāti. Pavisam nesen Velsas valdības mērķis bija līdz 2018. gadam ieviest dzeramā ūdens uzpildīšanas punktus par brīvu, lai samazinātu plastmasas pudeļu izmantošanu, esot uzstādītas jau vairāk nekā 700 uzpildīšanas vietas.
Taču tajā pašā laikā “bezatkritumu” veikalu īpašnieki atzīst, ka nav iespējams dzīvot, neradot nekādus atkritumus. Līdz tam vēl ejams ļoti, ļoti ilgs ceļš. “Es tikai gribu likt cilvēkiem domāt brīdī, kad viņi iepērkas,” saka viens no veikaliņu īpašniekiem.
