Briti 12.decembrī vēlēs jaunu parlamentu: par ko liecina aptauju rezultāti pirms vēlēšanām? 1
Ceturtdien, 12. decembrī, Apvienotās Karalistes pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai vēlētu jaunu parlamentu. Ārkārtas vēlēšanu galvenais iemesls ir breksits un esošā parlamenta nespēja vienoties par turpmāko rīcību.
Ko liecina aptaujas
Starptautiskās datu pētniecības un analīzes firmas “Yougov.co.uk” 6. decembra aptaujas rezultāti rāda, ka par Borisa Džonsona vadīto Konservatīvo partiju balsotu 43% britu vēlētāju, par Džeremija Korbina leiboristiem – 33%, ar pamatīgu atstarpi – 13% – seko liberāldemokrāti, bet Breksita partijai, Zaļajai partijai un Skotijas neatkarības partijai (SNP) katrai ir pa 3% atbalstītāju.
Te jāpiebilst, ka Konservatīvā partija ir skaidri paziņojusi, ka atbalsta izstāšanos no ES, leiboristi tā arī nav izlēmuši, vai ir par vai pret, bet liberāldemokrāti ir kategoriski pret. 66% aptaujāto uzskata, ka šajās vēlēšanās visbūtiskākais ir breksits, 41% par svarīgāko uzskata veselības aprūpi, 28% izvirza priekšplānā ekonomiku. 26% ir par vides aizsardzību, 24% satrauc kriminālā situācija, 22% – imigrācija. Tikai 13% aptaujāto par prioritāti atzīst izglītību, 10% – pabalstus, 7% – pensijas, 4% – nodokļus, 2% – transportu.
Boriss Džonsons var priecāties, jo viņu par labāko premjeru uzskata 44% aptaujāto, pat daudzi citu partiju atbalstītāji jūt pret Džonsonu personīgas simpātijas un solās balsot par torijiem. Tikai 22% domā, ka Korbins būtu vislabākais premjers. Kopš iepriekšējām vēlēšanām, kad toreizējā premjerministre Terēza Meja šķita pusaizmigusi, bet Korbina dedzīgās runas piesaistīja daudz atbalstītāju, leiboristu līdera enerģija ir nedaudz saplakusi.
Kura partija uzvarēs?
Redzot skaitļus, nav šaubu par to, kura partija uzvarēs, taču ir ļoti būtiski, ar cik lielu pārsvaru, jo galu galā rezultāts var būt tieši tāds pats kā iepriekš – tā dēvētais “hung parliament”, burtiskā tulkojumā “uzkārts parlaments”, kas nozīmē, ka nevienai no partijām nav skaitliska pārsvara vai stabilas koalīcijas, lai parlaments spētu veiksmīgi strādāt.
Eksperti rēķina, ka, pēc šībrīža rezultātiem, Konservatīvā partija varētu iegūt 345–350 vietas, kas ir pietiekami drošam vairākumam. Taču viss vēl var mainīties, jo daudzos vēlēšanu apgabalos vēlētāji grasās balsot nevis par partiju, ko atbalsta, bet balsot “taktiski”. Tas nozīmē balsot par citas partijas kandidātu, kam attiecīgajā apgabalā ir lielākas izredzes, lai tikai “naidīgā” partija neiegūtu parlamentā vairāk balsu.
Tā, piemēram, pretbreksita kampaņa “Best for Britain” (“Labākais Britānijai”) apgalvo, ka 36 vēlēšanu apgabalos, balsojot taktiski, pilnīgi pietiktu balsu, lai rezultāts būtu kārtējais “uzkārtais” parlaments.
Britu parlamenta vēlēšanās tiek izmantota “first past the post” sistēma, kas nozīmē nevis proporcionālu deputātu skaitu partijām, bet gan to, ka tiesības pārstāvēt attiecīgo iecirkni iegūst visvairāk balsu savākušais kandidāts. Aktivizējas diskusijas par to, ka šī sistēma būtu jāmaina, jo tā neatspoguļo reālo spēku samēru.
Kā var nesolīt!
Šoreiz leiboristi sola ne tikai izglītību par brīvu, bet arī četru dienu darba nedēļu, minimālās algas palielināšanu, veselības aprūpes budžeta palielināšanu par 4,3% (šobrīd tas ir 129 miljardi mārciņu jeb 131 miljards eiro), apturēt pensijas vecuma palielināšanu, veikt plašu nacionalizāciju, mainīt pabalstu sistēmu, autobusa brīvbiļetes un citus labumus. To varēšot finansēt ar lielākiem nodokļiem bagātajiem.
Sola arī Konservatīvā partija, kurai viens no galvenajiem saukļiem ir izstāšanās no ES pabeigšana, papildu nauda NHS (veselības aprūpes dienests), pensiju pieaugums par 2,5% katru gadu, jaunas imigrācijas sistēmas izveidošana. Liberāldemokrātu galvenais solījums ir neizstāties no ES.
Viens no galvenajiem skandāliem ir Džonsona un Trampa it kā slepenās sarunas par NHS iztirgošanu. Zinātāji apgalvo, ka sarunas tiešām notiek, bet par zāļu iepirkšanu no ASV kompānijām pēc breksita, taču leiboristi brīdina, ka runa ir par NHS pārdošanu ASV, spiežot torijus nepārtraukti taisnoties, ka tā tas nav.
Kādu laiku atklātībā cirkulēja noplūdināti dokumenti, kas pierādot šādu sarunu esamību, taču nupat interneta vietne “Reddit” paziņojusi, ka šie dokumenti parādījušies ar Krieviju saistītos lietotāju kontos, kas visi jau bloķēti.
Vai šoreiz Apvienotā Karaliste tiešām izstāsies no ES? Iespējams, atbildi zināsim jau piektdienas rītā. Ja Konservatīvajai partijai būs 345 vietas vai vairāk, tad izstāšanās gaidāma visai drīz. Ja vairāk vietu iegūs leiboristi un viņiem draudzīgās partijas, tad iespējams vēl viens referendums un neizstāšanās no bloka, vismaz ne drīzumā.
