Apvienotās Karalistes prasības sāk interesēt arī citas valstis 5
Kad Briseles Eiropadomes gaiteņos vēl nebija izdzisušas ugunis pēc garajām, spraigajām teju divu nakšu sarunām par Lielbritānijas īpašo statusu Eiropas Savienībā (ES), vairākas valstis raidīja nepārprotamu signālu, ka tas, ko tagad prasa briti, itin labi varētu iederēties arī to ikdienas dzīvē.
Berlīne met makšķeri vēlētājiem
Vācijas kanclere Angela Merkele bija viena no Eiropas politiķiem, kura jau sarunu stundās neslēpa, ka Lielbritānijai piešķirtā atļauja ierobežot sociālos pabalstus imigrantiem un viesstrādniekiem itin labi būtu piemērojama arī Vācijas situācijā, īpaši domājot par ģimenēm, kuras strādā Vācijā, bet kuru bērni atrodas dzimtenē. Vācija arī medijos ne vienu reizi vien ir minēta kā labklājības tūrisma zeme, norādot, ka visai ievērojams skaits cilvēku Vācijā vēlas apmesties izdevīgo pabalstu dēļ.
Sociālo pabalstu politikas pārdomāšana varētu būt arī viena no kancleres A. Merkeles valdības taktikām atjaunot pēdējā laikā strauji sarukušo popularitāti pašmājās saistībā ar Vācijas valdības vadītājas atvērto durvju politiku bēgļiem, kuru kritizē gan liela daļa sabiedrības, gan arī A. Merkeles politiskie oponenti un pat pašas partijas biedri.
Domnīcas “Stratfeor”, kas apvieno ap 200 analītiķu pasaulē, jaunākajā pētījumā vēstīts, ka bez Vācijas analoģisku atlaižu virzienā varētu lūkoties arī Austrija, kas līdzīgi kā Vācija kļuvusi par lielu bēgļu pieplūduma centru un kas jau sāk īstenot ar Briseli nesaskaņotu politiku, piemēram, pavisam nesen Austrija ir noteikusi limitu tam, cik lielu skaitu patvēruma meklētāju uzņems dienā, proti, 80 cilvēkus. Bēgļu krīze būtu ļoti reāla iespēja dalībvalstīm apelēt pie īpaša statusa un nesekot Briseles noteiktajiem rāmjiem, secina analītiķi.
Eiroskeptiķu saldā maize
Taču ar Vācijas un Austrijas aktivitātēm viss nebeigsies, lēš analītiķi. Ja dalībvalstīs nostiprināsies eiroskeptiķu politiskās grupas, izcīnot vietu valdībā, un pēdējā laika tendences vairākās dalībvalstīs to liecina, tad Eiropa var rēķināties ar jauniem referendumiem par palikšanu vai izstāšanos no bloka. Un šajā ziņā tuvu tam varētu būt Francija ar radikālo Marinas Lepēnas “Nacionālo fronti”, kas jau ir plūkusi ievērojamus laurus vairākās nozīmīgās Francijas pašvaldībās un ir apsolījusi saviem vēlētājiem līdzīgu referendumu kā Lielbritānijā, ja gūs labus rezultātus vēlēšanās un iekļūs valdībā.
Arī Nīderlandes radikālie nacionāļi ir izteikušies, ka gadījumā, ja Lielbritānijas sabiedrība nobalsos par izstāšanos no ES, tad to būs vieglāk izdarīt arī Nīderlandes pilsoņiem. Gan Francijā, gan Nīderlandē jau nākamgad ir gaidāmas vēlēšanas.
Arī Čehijas premjers Bohuslavs Sobotka otrdien atzinis: ja Lielbritānija jūnija referendumā nobalsos par izstāšanos, arī Čehijā sāksies debates par bloka pamešanu.
Īriem – pirmajiem teikšana
Taču jau tagad reālām izmaiņām vistuvāk ir Īrija, kas pie vēlēšanu urnām dodas jau šodien, 26. februārī. Kamēr Briselē ritēja karstas debates par izņēmumiem Lielbritānijai, vairāki Īrijas valdības ministri Dublinā izteicās ka, sekojot britu piemēram, varētu ierobežot bērnu pabalstus tiem viesstrādniekiem, kuri paši uzturas Īrijā, bet kuru bērni dzīvo ārpus valsts. Īru mediji reaģēja, ziņojot, ka šis ir ļoti jūtīgs jautājums tieši Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādniekiem – poļiem, čehiem, lietuviešiem un citiem, kuri lielā skaitā dzīvo un strādā Īrijā.
Franču domātājs un rakstnieks Bernārs Sordē sarunā ar “Latvijas Avīzi” arī bažījas, ka Lielbritānijas rosinātās reformas varētu “pielipt” arī citām ES dalībvalstīm. Piemēram, Francija varētu pazemināt savus sociālos standartus. Tāpat pastāv risks, ka no šīm reformām cietīs paši briti, jo rodas jautājums, vai reformu mērķis galu galā nav pašu britu sociālā sistēma, kas izveidota pēc Otrā pasaules kara.
Sordē uzskata, ka britu reformas varētu negatīvi ietekmēt viesstrādniekus gan Īrijā, gan Lielbritānijā tādēļ, ka, taupot uz pabalstu rēķina, cilvēki strādās un dzīvos daudz sliktākos apstākļos, no kā būtiski cietīs veselība, varēs mazāk palīdzēt mājās palikušajiem un galu galā nolems vairs nedoties darba meklējumos, kas var audzēt bezdarbu pašmājās.
Cīnās Centrāleiropa
Jāatgādina, ka ES dalībvalstis sarunās Briselē vienojās par dažādām izmaiņām Lielbritānijas turpmākajās attiecībās ar ES, ļaujot britiem, piemēram, ierobežot pabalstus viesstrādniekiem un saglabāt lielāku neatkarību Londonai kā finanšu centram. Ja briti 23. jūnijā nobalsos par palikšanu ES sastāvā, tad spēkā stāsies jaunie nosacījumi, kas sociālajā jomā paredz vairākas izmaiņas, tostarp iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Savukārt bērniem, kuru vecāki strādā Lielbritānijā, bet paši bērni dzīvo citā valstī, sociālie pabalsti samazināsies, sākot no 2020. gada, bet tiem, kuri Lielbritānijā ieradīsies nākotnē, – tiklīdz likums būs stājies spēkā.
Par sociālajiem pabalstiem ar britu premjeru Deividu Kemeronu visasāk cīnījās Polija un Čehija, kuras bija izvirzītas kā runātājas pārējo valstu vārdā, kas sastopas ar līdzīgām problēmām. Tuvākajās nedēļās un mēnešos Lielbritānijā ir gaidāma ļoti spraiga cīņa, kad līdz vasarai abas pretējās nometnes centīsies pārliecināt viena otru par balsojumu referendumā.
