Briti “fantazē” par bezmuitas režīmu ar ES 1
Britānijas priekšlikumi par muitas statusu nākotnes attiecībās ar Eiropas Savienību ir “fantāzija”, paziņojis Eiroparlamenta koordinators breksita sarunās Gijs Verhofstads, jo valsts vienlaikus nevar būt ārpus ES un būt muitas savienībā.
Britu “konstruktīvās neskaidrības” taktika
Londona paziņojusi, ka vēlas noslēgt ar ES pagaidu vienošanos muitas jomā, lai pēc breksita saglabātu pēc iespējas brīvāku tirdzniecības režīmu, taču gribētu panākt arī tiesības slēgt citus tirdzniecības līgumus. Britānijas premjerministre Terēza Meja cenšas virzīt breksita sarunas uz valsts un ES attiecībām nākotnē, taču Brisele uzstāj, ka Londonai vispirms jāatrisina šķiršanās lietas, tajā skaitā pilsoņu tiesības un izstāšanās rēķins, atzīmē aģentūra “Reuters”. Britānijas valdības breksita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nesniegs informāciju par izstāšanās rēķinu līdz oktobrī paredzētajai ES virsotņu apspriedei. Intervijā raidsabiedrībai BBC Deiviss apgalvoja, ka “breksita sarunas norit neticami labi, Apvienotajai Karalistei uzturot konstruktīvu neskaidrību kā apzinātu taktiku sarunās”. ES sarunvedis Mišels Barnjē izteicies, ka sarunas par nākotnes attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, tostarp par tirdzniecības vienošanos, nevar sākties, līdz ES vadītāji ir secinājuši, ka panākts “pietiekams progress” šķiršanās lietās, piemēram, ir noteikts izstāšanās rēķins. ES vadītāji veiks šo izvērtējumu samitā oktobrī. Deiviss apliecināja, ka Britānija “pildīs visas juridiski pamatotās starptautiskās saistības”, taču nesteigsies ar izstāšanās rēķina nosaukšanu, atzīmē izdevums “Politico”. Viņaprāt, britu valdības priekšlikumi muitas jomā pārejas posmā atšķiras, bet tomēr ir visai līdzīgi pašreizējiem noteikumiem tirdzniecībā ar ES, tāpēc varētu vairot pārliecību par nākotni Britānijas uzņēmēju aprindās. Pēc Deivisa vārdiem, pēc breksita 2019. gada martā Apvienotajai Karalistei vairāk nebūtu juridiska pienākuma – kā tas ir pašlaik kā ES dalībvalstij – nevest sarunas un neparakstīt jaunus tirdzniecības līgumus. Pārejas posmā Britānijai būtu tiesības slēgt jaunus tirdzniecības darījumus. Pārejas posmam muitas jomā būtu jābeidzas, vēlākais, līdz nākamajām vēlēšanām, kam jānotiek ne vēlāk kā 2022. gadā. Detalizētu skaidrojumu par Britānijas izstrādāto alternatīvu par Eiropas Tiesas jurisdikciju paredzēts publiskot nākamajā nedēļā, teica Deiviss.
Viņa biroja bijušais darbinieks Džeimss Čepmens, kurš pameta Deivisa biroju pirms vispārējām vēlēšanām šā gada jūnijā, paziņojis par nodomu veidot jaunu politisko partiju. Čepmens apsūdzējis Deivisu “slinkumā un nekompetencē”, apgalvojot, ka viņa bijušais priekšnieks strādājot tikai trīs dienas nedēļā. Čepmena veidotā partija saukšoties “Demokrāti”, un tā iestāsies par Britānijas palikšanu Eiropas Savienībā.
Par jaunās partijas izveidošanu paredzēts oficiāli paziņot 9. septembrī ES atbalsta pasākumā Londonā.
Kas notiks uz Ziemeļīrijas robežas?
Britānija paziņojusi, ka pēc izstāšanās no ES netiks atjaunoti robežkontroles punkti uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, un paudusi apņēmību saglabāt brīvās ceļošanas zonu, kuru veido Apvienotā Karaliste un Īrija. Apvienotā Karaliste vēlas, lai uz robežas starp Ziemeļ-īriju un Īriju netiktu atkal izvietoti sargtorņi un žogi, kas iezīmēja robežu līdz 1998. gadam, kad tika panākta vienošanās par miera izlīgumu, raksta izdevums “EUobserver”. Londona mudina Briseli piekrist šim “bezprecedenta robežu modelim pēc breksita”, aicinot ES sarunvedējus apliecināt elastību un iztēli, lai panāktu šo izkārtojumu, ņemot vērā Ziemeļ-īrijas “unikālos apstākļus”. Vēl pirms pāris gadu desmitiem Ziemeļīrija grima vardarbības mutulī, katoļu unionistiem cīnoties par apvienošanos ar Īrijas Republiku, bet anglikāņu protestantiem aizstāvot palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. Ar milzīgiem pūliņiem, abām pusēm apliecinot labu gribu un apņēmību panākt kompromisa vienošanos, situāciju Ziemeļīrijā izdevies stabilizēt. Senais naids starp unionistiem un protestantiem nav izzudis, bet tikai pieklusis, un robežtorņu atjaunošana uz Ziemeļīrijas robežas varētu būt signāls ieročus nolikušajiem kaujiniekiem atsākt vardarbību. Londona aicina Briseli saglabāt vienošanos par Kopējo ceļošanas telpu (“Common travel area”), kas ļauj Īrijas un Apvienotās Karalistes pilsoņiem šķērsot Ziemeļīrijas robežu bez pasu pārbaudes. Londonas ieskatā, uz aptuveni 200 robežpārejas punktiem pietiktu ar nedaudziem muitas posteņiem tirgotājiem vai arī muitas posteņus uz Ziemeļīrijas robežas nevajadzētu vispār, jo muitas robeža Īrijas jūrā būtu “ekonomiski grūti īstenojama”. Apvienotā Karaliste piedāvā muitas partnerību ar ES, kas nozīmētu preču tikpat brīvu plūsmu kā līdz šim, vai arī dalītu kravu plūsmu, elektroniski pārraugot muitas procesu.
