Briti demonstrācijā pieprasa pēdējo vārdu breksita lietā 0
Vērienīgā demonstrācijā Londonā nedēļas nogalē simtiem tūkstošu britu pieprasīja rīkot vēl vienu referendumu par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.
Pēc demonstrācijas rīkotāju – kustības “People’s Vote” (“Tautas balsojums”) – aplēsēm, demonstrācijā piedalījās vairāk nekā 600 000 cilvēku, krietni pārsniedzot sākotnējās prognozes. Demonstrāciju atbalstīja laikraksts “The Independent”, kura tīmekļa petīciju referenduma atbalstam parakstījuši 900 000 cilvēku. Daži demonstranti bija mērojuši pat vairāk nekā 1000 kilometru no Orkneju salām Skotijas ziemeļu piekrastē. Demonstrantu vidū bija arī visa politiskā spektra likumdevēji. Viens no demonstrācijas dalībniekiem Londonas mērs Sadiks Hans tviterī norādīja, ka “šis ir vēsturisks brīdis mūsu demokrātijā”. Eiroparlamenta deputāta un bijušā Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vadītāja Naidžela Farāža rīkotajā breksita atbalstītāju saietā Londonā tajā pašā dienā piedalījās tikai pāris tūkstoši cilvēku.
Demonstrācijas rīkotāju, kustības “People’s Vote” pārstāvji brīdina, ka tuvojas izšķirošais brīdis, kad parlamenta deputātiem būs jābalso par ES un premjerministres Terēzas Mejas vienošanos, kas gan vēl nav panākta. “Likumdevējiem būs jāizlemj, vai padarīt mūsu valsti nabadzīgāku, sagraut mūsu vitālos sabiedriskos pakalpojumus un izpostīt dzīves izredzes jaunatnei, vai rīkot tautas balsojumu par breksita vienošanos,” norādīja organizācija”People’s Vote”. Premjerministre Meja pagājušajā nedēļā parlamentā noraidīja vēl viena referenduma iespēju, atgādinot kritiķiem no proeiropeiskā spārna, ka 17,4 miljoni cilvēku nobalsoja par izstāšanos no ES. Sašķeltība Apvienotajā Karalistē (breksita jautājumā) var nodarīt lielu politisku un ekonomisku kaitējumu, paziņojis Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Alans Dunkans, kurš pārstāv valdošo Konservatīvo partiju.
2016. gada jūnijā notikušajā referendumā piedalījās 72% balsstiesīgo vēlētāju, un 52% no viņiem nobalsoja par izstāšanos no ES. Aptaujas liecina, ka tagad pārsvars varētu būt nosvēries uz otru pusi, tomēr valsts sabiedrība un politiskās aprindas šajā jautājumā joprojām ir stipri sašķeltas. Eiropas Komisijas breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē atzinis, ka jautājums par Ziemeļīrijas un Īrijas robežu var izjaukt vienošanās panākšanu par Britānijas izstāšanos no ES.
Breksita dēļ Britānija var kļūt vēl neaizsargātāka pret tādiem uzbrukumiem, kāds martā tika pieredzēts Solsberijā, kur Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģenti ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” saindēja bijušo Krievijas dubultaģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu Jūliju, brīdinājis bijušais Apvienotās Karalistes ārējā izlūkdienesta MI6 vadītājs Džons Sojerss. “Man šķiet, ka Krievija nebūtu lietojusi nervus paralizējošu vielu Amerikas vai Vācijas pilsētu ielās, jo sekas būtu pārāk nopietnas,” sacīja Sojerss, kurš MI6 vadīja no 2009. līdz 2014. gadam. Britānijas “vājums, kas radies breksita un transatlantisko saišu sabojāšanas ietekmē, ir pievilcīgs Krievijai”, uzrunājot auditoriju Solsberijā, skaidroja Sojerss.
